Kas ir Alfa paaudze un kāda būs viņu nākotne? 0
Digitāli dzimuši, ar vientulību kā ikdienu, klimata krīzi kā fonu un tehnoloģijām kā pagarinātu roku – tā ir jaunā Alfa paaudze. Tā sastāv no bērniem, kuri dzimuši laikā no 2010. līdz 2025. gadam, un viņi drīz būs viskuplāk pārstāvētā paaudze pasaulē – vairāk nekā divi miljardi cilvēku, jeb gandrīz ceturtdaļa visas planētas iedzīvotāju.
Atšķirībā no vecākiem un vecvecākiem, Alfa bērni nekad nav piedzīvojuši dzīvi bez interneta, planšetēm un straumēšanas platformām. Daudzi mācās jau no agras bērnības ar digitāliem rīkiem, sākot izglītību ekrāna priekšā, nevis klasē ar krītiņu rokās.
Šī ir arī paaudze, kas aug laikā, kad ģimenes kļūst mazākas. Bieži vien viņi ir vienīgie bērni ģimenē – sargāti, pārraudzīti, uzmanīti. Eksperti norāda, ka tas var izskaidrot viņu tehnoloģisko veiklību, bet arī iespējamu egocentrismu un emocionālu trauslumu.
Klimata pārmaiņas šai paaudzei nav tāla problēma – tās ir klātesošas viņu bērnībā. Zinātnieki lēš, ka bērni, kas dzimuši pēc 2020. gada, dzīves laikā saskarsies ar pat astoņām reizēm vairāk ekstremāliem laikapstākļiem nekā tie, kuri piedzima 1960. gadā.
Gudri, tehnoloģiski, bet trausli?
Alfas bērni, visticamāk, būs visizglītotākie cilvēki vēsturē. Viņi pierod pie ātras informācijas plūsmas, māk rīkoties ar dažādām platformām vienlaikus un bieži attīstās pašmācības ceļā. Viņu uzvedību veido nevis grāmatas vai skolotāji, bet starpuzdevumu domāšana un īsu formu saturs.
Daudziem viņu vecākiem ir svarīga tolerance, iekļaušana un daudzveidība – īpaši valstīs, kur ģimenes ir dažādas pēc etniskā un sociālā sastāva. Tas ietekmē arī bērnus: viņi ir atvērtāki, liberālāki un biežāk izvēlas tādu dzīvesveidu, kas ir saderīgs ar planētas nākotni. Nav retums, ka viņi atsakās no gaļas vai izvēlas vegānu uzturu. Viņu pasaulē klimats nav tikai sarunu temats – tas kļūst par dzīves vērtību.
Viņu nākotne, visticamāk, nebūs piesaistīta birojam vai tradicionālai karjerai. Alfa bērni vairāk tiecas pēc elastīga darba – attālināti, vai pat sava uzņēmuma veidotāji. Pilsētvide viņiem būs dabiska, taču arī mobilitāte – spēja mainīt dzīvesvietu vai nodarbošanos – kļūs par normu.
Vienlaikus tehnoloģiju klātbūtne rada arī ēnas pusi. Pētnieki brīdina par iespējamu veselības krīzi: aptaukošanās, alerģijas un psihoemocionālas grūtības kļūst biežākas. Toties labā ziņa, ka šī paaudze daudz atklātāk runā par mentālo veselību un biežāk meklē palīdzību.
Bet vai tas viss ir taisnība?
Ne visi pētnieki piekrīt paaudžu teorijām. Daudzi norāda, ka šādas klasifikācijas ir pārāk vispārinātas un drīzāk līdzinās horoskopiem, nevis zinātnei. Piemēram, organizācija “Pew Research Center” uzsver, ka šīs paaudzes robežas ir noteiktas patvaļīgi, un pieredze dažādos pasaules reģionos ir pārāk atšķirīga, lai varētu izdarīt kopīgus secinājumus.
Klimata ietekme uz bērnu dzīvi Indijā atšķiras no tās, kādu izjūt bērni Zviedrijā. Un interneta pieejamība Eiropas pilsētā nav salīdzināma ar laukiem Āfrikā. Turklāt ne visi bērni, kas dzimuši vienā laikā, domā vai jūtas vienādi – indivīdu daudzveidība joprojām ir svarīgāka par teorijām.
Taču ir skaidrs, ka pasaule mainās straujāk kā jebkad agrāk, un Alfa bērni tajā aug kā pirmie īstie digitālā laikmeta pilsoņi. Viņu izvēles, vērtības un prasmes jau drīz noteiks, kāda būs mūsu nākotne.
