Kičari, tradicionāls ājūrvēdas ēdiens 3
PAGATAVOŠANA
Katram ēdājam paredzēta sauja basmati rīsu (apmēram 30 g) un pussauja šķelto dzelteno mungpupiņu. Rīsus sajauc ar pupiņām un kārtīgi nomazgā aukstā ūdenī.
Garšvielu izvēli un to daudzumu var variēt atkarībā no gaumes un garšas. Sākumā der pamēģināt, rēķinot uz ēdāju, pustējkaroti kumīna, tikpat daudz koriandra sēkliņu un kurkumas pulvera.
Pannā izkausē ēdamkaroti gī sviesta vai eļļas, pieber sēklas un apcep vienu minūti. Pēc tam pievieno saberztas garšvielas, rīvētu ingveru, nomazgātos graudus un pupiņas. Maisa tik ilgi, kamēr viss pārklājies ar sviestu vai eļļu. Liek klāt kubiciņos sagrieztus dārzeņus, pierīvē burkānu. Pielej tik daudz ūdens, lai pārklātu graudus un pupiņas, – apmēram 5 cm līmenī, uzkarsē un vāra uz lēnas uguns, ik pa laikam samaisot. Jāraugās, lai panna nekļūst sausa – pēc vajadzības pievieno ūdeni.
Ēdiens ir gatavs, kad rīsi mīksti un graudi viegli saspiežami starp īkšķi un rādītājpirkstu. Lielākajai šķidruma daļai jābūt absorbētai vai izgarojušai. Kičari var pasniegt ar čapati, indiešu maizi.
Pavāres piebilde
Kičari ir ļoti daudz versiju, pamats ir rīsi un lēcas, kam klāt bagātīgs indiešu garšvielu klāsts. Labi sader ar dārzeņiem. Var piešķirt latvisku noti, pievienojot apceptus ķirbja gabaliņus. Es liku sarkanās lēcas, taču var jebkuras, vien jāzina to īpašības, jo dažas šķirnes ilgāk jāmērcē un arī jāvāra.
Gatavoja ģimenes ārste, ājurvēdas metodes konsultante Ilona Ābele–Šrenka
