Lielākā daļa speciālistu, kuriem ir ģeologa izglītība un liela pieredze, pauž, ka ir ļoti grūti šo artefaktu izcelšanos nešaubīgi izskaidrot ar dabiskiem procesiem. Protams, mēdz gadīties, ka iežos nokļūst konkrēcijas ar ļoti savdabīgu formu, piemēram, pārsteidzoši ideālas lodes. Tomēr tas, ka vienā vietā nelielā platībā varētu izveidoties desmit, pirmkārt, precīzi ģeometriskas formas, otrkārt, viena otrai pārsteidzoši līdzīgas ideālas formas konkrēcijas, speciālistiem šķiet pilnībā neiespējami. Lielākajai daļai maz ticams šķiet Geršteina pieņēmums par to, ka šos akmeņus būtu apstrādājis ūdens kopā ar smiltīm, jo šajā gadījumā tie varbūt arī būtu līdzīgi, taču katrā ziņā dažāda izmēra. 0
Tāpēc atliek vien pieņemt, ka diski tomēr izgatavoti mākslīgi. Un tad uzreiz ir iespējams jautāt: kas un kādam nolūkam tos izgatavojis? Speciālisti uzsver, ka seno ķīniešu ballistām šie akmeņi tomēr ir krietni par smagu, un šajā gadījumā turklāt nav nekādas jēgas izgatavot pilnībā vienāda izmēra un svara akmens diskus, jo tās jau nav lodes noteikta kalibra stobram. Bet tajā gadījumā, ja tie ir, piemēram, tālmešanas sacensībām domāti diski, tiem jau noteikti jābūt ideāli vienādiem…
Tāpēc, meklējot atbildi uz jautājumu par to, kam bijis nepieciešams tādus izgatavot, dabiski veidojas viens no iespējamiem atbildes variantiem, proti – senatnes milžiem. Lai arī lielākā daļa vēsturnieku, it īpaši jau tā dēvētās oficiālās zinātnes pārstāvji, allaž cenšas norobežoties pat tikai no runām par iespējamo šādu milžu eksistēšanu, tomēr cilvēce uzkrājusi pietiekami lielu daudzumu dažādu atradumu, kas skaidri liecina par to, ka uz Zemes savulaik patiešām mitušas gigantiska izmēra cilvēkveida būtnes.
Piemēram, tajā pašā Krievijā Orlas apgabalā nesen kādā kaļķakmens karjerā šķembu ieguves darbos ekskavatora vadītājs ieraudzīja, kā pēkšņi no kausa izveļas dīvaini ieapaļas formas priekšmeti. Viņš apturēja mašīnu un devās tuvāk iepazīties ar atradumu. Izrādījās, neparastie apaļās formas objekti nebija ne konkrēcijas, nedz arī kvarca gabali, kas kaļķakmenī sastopami itin bieži, bet gan skaidri izteikti roku darba jeb mākslīgas izcelsmes priekšmeti. Viens no tiem izskatījās pēc primitīvas tējkannas, savukārt arī citi nepārprotami bija trauki. Bet visvairāk atradēju un apkārt sanākušos viņa kolēģus pārsteidza šīs primitīvās servīzes priekšmetu izmēri. Tie bija vienkārši gigantiski, piemēram, tējkanna svēra… 35 kilogramus! Tas, kurš savulaik lietojis šo tējkannu, mierīgi varēja sacensībās mētāt 400 kilogramus smagu akmens disku…
