Foto: Timurs Subhankulovs

KNAB aptur grupējumu, kas tirgojis VID auditu rezultātus 6

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ļoti rūpējas par savu reputāciju un sola būt nesaudzīgs pret negodprātīgiem darbiniekiem. Tomēr uzņēmēju vidē joprojām cirkulē ziņas, ka ir starpnieki, kas piedāvā par atlīdzību sakārtot attiecības ar VID auditoriem. Solot VID auditu pabeigt bez pārkāpumu konstatēšanas un soda naudām.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Pašam VID ar šādu personu izķeršanu savās rindās pagaidām pārāk labi nesokas. Taču vienu šādu grupējumu pēc uzņēmēju iesniegumiem ir notvēris Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Pagājušajā nedēļā korupcijas apkarotāji pabeidza izmeklēšanu un nodeva lietu prokuratūrai. Tajā par kukuļdošanas organizēšanu, kukuļu pieprasīšanu un piesavināšanos apsūdzība tiek prasīta trīs starpniekiem. Viens no viņiem ir bijušais VID darbinieks ar labiem kontaktiem iestādē.

CITI ŠOBRĪD LASA

VID auditoriem ir liela vara. Izanalizējot visus uzņēmumu darījumus, tiem ir informācija gan par pārkāpumiem, gan to cik no firmas varētu prasīt par acu pievēršanu. Iekšējās drošības sistēmas arvien ir bezspēcīgas ļaunprātību novēršanā.

Pirms gada VID auditēja kādu nelielu medicīnas preču tirgotāju. Uzņēmumam kontā bija iesaldēta prāva naudas summa, draudēja desmitos tūkstošu mērāms uzrēķins. Ar firmas vadītāju sazinājās kāds nepazīstams cilvēks, kurš apgalvoja, ka uzrēķins ir neizbēgams, ja vien uzņēmējs nesamaksās pāris desmitu tūkstošu kukuli.

Persona, kas uzrunāja uzņēmēju, bija starpnieks, pats ieņēmumu dienestā nestrādāja. Taču viņam bija smalka informācija par uzņēmuma grāmatvedību, darījumiem un iesaldētajām summām. Tāda varēja būt tikai VID darbiniekiem.

Uzņēmējs devās uz KNAB. Tur 30.aprīlī izmeklētājs uzsāka krimināllietu par kukuļa pieprasīšanu. Sākās izmeklēšana un operatīvais darbs, lai korumpantus pieķertu ar naudu.

22.septembrī KNAB aizturēja divus starpniekus, kā arī bijušo VID darbinieku Armandu Jaunzemu, kam tie nodeva kukuļa naudu.

Armands Jaunzems VID strādāja no 2008.gada 13.oktobra. Rīgas reģionālās iestādes Tematisko pārbaužu pārvaldes galvenā nodokļu inspektora amatā. 2011.gada vasarā viņš darbu dienestā atstāja.
“Lursoft” datu bāzē atrodama informācija, ka Jaunzems ir īpašnieks un valdes loceklis uzņēmumā “Forniro – L”. Firma deklarējusi, ka nodarbojas ar mēbeļu mazumtirdzniecību. Tas reģistrēts kādā privātmājā Jūrmalā.

SIA “Forniro – L” adreses saimnieks sarunā ar “Nekā personīga” norādīja: “Nu nav jau tās firmas, nekad nav bijušas šeit. Viņš un vēl te pāris kaimiņi te piedāvāja pa naudiņu izīrēt adresīti, nu kā vienmēr, ja. Man te dzīvoja mamma pensionārs viena pati, un kāpēc ne? Oficiāli to papīru parakstīja un kopš tā laika nav redzēti cilvēki. Nekas nav redzēts. A ko tāda interese par viņu?”

Reklāma
Reklāma

Uzņēmumu gada pārskati liecina, ka ar biznesu bijušajam VID darbiniekam nav veicies. Viņš ir bijis dalībnieks un amatpersona firmās, kas nodarbojas ar datoru, programmatūru mēbeļu tirdzniecību. Tās visas reģistrētas dzīvokļos, strādājušas ar zaudējumiem un nodokļu parādiem.

KNAB izmeklētajā krimināllietās ir atklātas divas kukuļa prasīšanas epizodes. Otrā gadījumā nauda prasīta no kāda kokapstrādes uzņēmuma. Naudas prasītājus nav apturējis pat tas, ka viens no starpniekiem tobrīd jau atradās apcietinājumā par pirmo epizodi.

Ar VID darbiniekiem, visticamāk, kontakti Jaunzemam ir cieši. Sieva viņam strādā Nodokļu un muitas policijā. Juridisko personu audita daļā vienu nodaļu vadīja viņa māte, vēl citas nodaļas priekšnieks bija mātes draugs. Tieši šajā daļā strādājošie veica abu lietā iesaistīto firmu auditus.

KNAB darbiniekiem neizdevās pierādīt, kurai amatpersonai kukulis bija paredzēts. Nevienam VID darbiniekam nu jau prokuratūrā nodotajā lietā nav aizdomās turamās personas statusa.

Lietas izmeklēšanā pieslēgusies arī VID iekšējās drošības pārvalde, veikta dienesta izmeklēšana audita nodaļās. Ierosinātas sešas disciplinārlietas par pienākumu nekvalitatīvu pildīšanu.

VID Sabiedrisko attiecību nodaļa informē: “Rezultātā divos gadījumos atbildīgajām amatpersonām samazināta darba alga, vienai amatpersonai – izteikts rājiens, bet vēl viena amatpersona atbrīvota no darba. Vēl divos gadījumos darba attiecības ar attiecīgajām amatpersonām pārtrauktas pēc viņu pašu vēlēšanās: vienā gadījumā vēl nesākoties lietas izskatīšanai, bet otrā – lietas izskatīšanas laikā. Dienesta pārbaudes rezultātā nav konstatēta VID darbinieku noziedzīga sadarbība ar krimināllietā aizdomās turētajiem.”

Lai arī nav zināms, vai kukuļa pieprasītājiem bija reālas iespējas ietekmēt audita rezultātu, vai tā bija dienesta informācijas izmantošana, lai izkrāptu naudu, šāds gadījumi grauj VID prestižu.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume norāda: “Kaitīgums patiesībā ir milzīgs, tas grauj pamatīgi sabiedrības, uzņēmējdarbības vides uzticēšanos valsts pārvaldei. Šajā gadījumā VID, domāts, bet tādas situācijas mēs esam konstatējuši pagātnē arī ar citām iestādēm, kuras veic kontrolējošās funkcijas uzņēmējdarbībai.

Kaitējums ir nopietns, jo tas nerada pārliecību par to, ka mūsu uzņēmējdarbības vide var būt konkurētspējīga, jo acīmredzot kāds var radīt sev kādas priekšrocības, izmantojot kukuļus. Mēs redzam pavisam noteikti, ka šādas situācijas, kad uzņēmējiem, kam ir radušās kādas problēmas, īstas vai izdomātas, kādā valsts iestādē, joprojām gadās gadījumi, kad tuvojas tā sauktie starpnieki ar dažādiem piedāvājumiem.

Ko mēs kā KNAB ieteiktu, ir nepiekrist šādiem piedāvājumiem, varbūt arī ne uz reiz atteikt, lūgt laiku padomāt un griezties attiecīgi KNAB.”

Kukuļu summa šajā lietā ir ap 60 000 eiro. Tik liela ir Ieņēmumu dienesta Audita nodaļas vadītāja divu gadu alga.

VID vadība cenšas pieklusināt un notušēt savu darbinieku pārkāpumus. Dienests žurnālistiem liedz iepazīties ar lēmumiem disciplinārlietās, aizbildinoties, ka tā ir darbinieku privātā dzīve.