Jānis Reirs
Jānis Reirs
Foto: Edijs Pālens/LETA

Olafs Zvejnieks: Latvijas ekonomikai ir vairākas ielaistas slimības, kuras nav ārstētas jau ilgus gadus 20

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Lasīt citas ziņas

 

Ja gadījumā esat viens no tiem, kam šķiet, ka, atbrīvojoties no Covid-19 važām, Latvijas ekonomika šausies gaisā kā raķete, tad būs jāapbēdina – diez vai tā notiks.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Iemesls šādam pesimismam ir vienkāršs – Latvijas ekonomikai ir vairākas ielaistas slimības, kuras nav ārstētas jau ilgus gadus. Pirmā no tām – zems investīciju apjoms, kas tā arī līdz šim nav atguvis pirms 2008. gada krīzes ieguldījumu tempu: to pārliecinoši nodemonstrēja pagājušajā nedēļā notikušais Latvijas Bankas un Eiropas Investīciju bankas seminārs par investīciju vidi Latvijā un iespējām to uzlabot. Kopējais Latvijā veikto investīciju apjoms pret iekšzemes kopproduktu (IKP) atrodas apmēram turpat, kur tas bija 2005. gadā, un investīciju izaugsmes līkne kopš 2012. gada ir gandrīz plakana, izņemot izaugsmi 2006. un 2007. gadā.

Vienīgās investīcijas, kuras daudzmaz konsekventi pieaug, ir valsts sektora veiktās investīcijas, taču tās jau netiek ieguldītas biznesā, bet gan infrastruktūrā un publiskajos pakalpojumos. Latvijas uzņēmēju veikto investīciju tempu vispieklājīgāk varētu apzīmēt ar vārdu “anēmisks”. Pilnīgi loģiskas šādas situācijas sekas ir zems darba produktivitātes pieauguma temps – pirms 2008. gada krīzes šis temps bija 6,2% gadā, bet pēc – tikai 2,6%.

Otra ielaista ekonomikas slimība ir investīciju trūkums zinātnē un inovācijās. Izsakoties īsi un skaidri, šajā jomā situācija ir nožēlojama un pazemojoša – pēc IKP daļas, kas tiek novirzīta zinātnei un inovācijām, Eiropas Savienībā esam trešajā vietā no beigām, nedaudz apsteidzot Kipru un Rumāniju.

Mēs novirzām 0,6% no IKP, ES vidēji – 2,2%. Un arī to galvenokārt dara valdība, jo pēc pašu uzņēmēju novirzītās IKP daļas zinātnei un inovācijām pārliecinoši ieņemam pēdējo vietu – Latvijas uzņēmēji šīm vajadzībām novirza 0,1% IKP, divas reizes atpaliekot no Kipras, vairāk nekā divas – no Rumānijas un divpadsmit reizes no ES vidējā rādītāja – 1,2% no IKP. Komentāri lieki.

Visbeidzot, trešā Latvijas ielaistā slimība ir neattīstītais kapitāla tirgus. Apstākļos, kad banku finansējums uzņēmumiem ir samazinājies par apmēram 7% kopš 2017. gada, neattīstītais kapitāla tirgus nozīmē, ka uzņēmumi slāpst pēc finansējuma kā zivis zem ledus un nav alternatīvas, kur griezties. Arī pēc šī rādītāja Latvija velkas ES reitingu beigās – aizdevumi nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām Latvijā ir tikai 35,8% no IKP, trešais zemākais rādītājs ES, kur vidēji tie ir 86,4%.

Jāsaka, ka mums ir iespējas pārstāt sēdēt pēdējā solā. Nelaime tikai tā, ka Latvija grasās šīs iespējas neizmantot vai, precīzāk, izmantot greizi. Runa ir par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) ietvaros pieejamo naudu – 1,8 līdz 2,2 miljardiem eiro.

Šai naudai piemīt unikāla, agrāk neredzēta un diez vai nākotnē vēl gaidāma īpašība. Proti, par to ir minimāli jāatskaitās un valstis to var tērēt pēc saviem ieskatiem, ievērojot ES lielās vadlīnijas – zaļumu, viedumu utt. Citiem vārdiem sakot, tā ir unikāla iespēja labot iepriekš ekonomikas attīstībā pieļautās kļūdas, veikt nepieciešamās investīcijas tehnoloģijās, celt produktivitāti, digitalizēties un zaļināties, lai atbilstu nākotnes konkurences videi. Starp citu, pagājušajā nedēļā tieši uz to norādīja arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Un te mēs nonākam pie stratēģiskas kļūdas, kuru gatavojas izdarīt Krišjāņa Kariņa valdība, – tā gatavojas 82% no šiem līdzekļiem ieguldīt dažādos sabiedriskā sektora projektos, kurus varētu attīstīt arī ar struktūrfondu līdzekļiem, uzņēmējdarbībai atmetot vien piektdaļu naudas.

SAISTĪTIE RAKSTI

Saduroties ar asu kritiku no uzņēmēju puses, premjers un citi ekonomiskā bloka ministri – finanšu ministrs Jānis Reirs un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs – pēdējā laikā uzsākuši aktīvu kampaņu, pūšot sabiedrībai miglu acīs par to, ka gandrīz visi ANM līdzekļi nonākšot uzņēmējdarbībā. Protams, ka nonāks – ne jau satiksmes ministrs pats būvēs “park & ride” stāvvietas Rīgā un ne jau ekonomikas ministrs ar savām rokām attīstīs zaļo enerģētiku.

Taču valsts pasūtījumu izpilde nav tas pats, kas mērķtiecīga Latvijas atpalicības pārvarēšana zinātnē un inovācijās, ieguldījumos uzņēmumu kapitālā un tehnoloģijās, ceļot darba ražību, un radikālā uzņēmumu digitalizācijā. Sava daļa atbildības par notiekošo jāuzņemas arī uzņēmējiem – šāds valdības lēmums lielā mērā ir uzņēmēju investīciju kūtruma sekas. Taču abām pusēm būtu skaidri jāapzinās – Latvijas ekonomikas motors slāpst un stājas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
Apinis: Kariņ, ļauj Pavļutam turpināt Golubevas darbu, paņems vēl Juhņēviču līdz, lai vada dzeloņdrāšu iepirkuma biroju
Lasīt citas ziņas
Podoļaks: Sarunas ar Krieviju ir apturētas
“Tā arogance!” Rostovskis atklāj, kurš pēc uzņēmēju domām ir neprofesionālākais ministrs
Pirmā tiesu instance attaisno autovadītāju krimināllietā par Rīgas mēra ģimenes locekļu sabraukšanu
Zviedrija parakstījusi pieteikumu par uzņemšanu NATO; Somijas parlaments atbalsta pieteikuma iesniegšanu
APTAUJA. Vai esat gatavi ziedot okupāciju simbolizējošā pieminekļa Rīgā nojaukšanai?
19:59
“Šī vieta nekad nav bijusi skaista…” Neatkarības laukums savu nosaukumu netur godā
19:22
TIEŠRAIDE. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
19:00
Ukrainas ministrs un “Azovstaļ” īpašnieki aicina Latvijas valdību atbalstīt DLRR
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
Krievija izstājas no Baltijas jūras valstu padomes
Trešdiena gaidāma saulaina
“Mums jāsaņem garantijas.” Turcija izvirza prasības sakarā ar NATO paplašināšanu
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
Vīrietim par spiegošanu Krievijas labā piespriež piecus gadus cietumā
Aigars Rostovskis: Ja pretenziju pret Vitenbergu nav, tad lai viņš strādā
Policija vairākās krimināllietās atsavinājusi prāvus narkotiku krājumus, tostarp 16 kilogramus marihuānas
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
FOTO. Rīgā atklāj vidusskolēna Ralfa veidotu soliņu. Ar ko tas tik īpašs?
Maiznieki paredz, ka rudenī maizes cenas var nākties mainīt gandrīz katru nedēļu. Cik maksās maize?
Rietumu avoti: Putins karā iesaistīts pulkveža vai brigādes ģenerāļa līmenī
Noziegums, ko palīdzēja atklāt bērni, noziedzniekam rezultējas 15 gadu cietumsodā
Iznākusi jauna “Kurbads. Latviju varoņstāsts” grāmata: ilustrācijas tapušas, iedvesmojoties no komiksiem un videospēlēm
Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas Krievija samazina automobiļu ražošanas drošības standartus
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?
Cepeškrāsnī ceptas sēnes ar sieru
Austrija neplāno pievienoties NATO
Herberts, Dailis, Umberts – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Nedēļas sākums var būt ļoti emocionāls un sāpīgs. Horoskopi no 16. līdz 22. maijam
Latvijas mednieki apvienojas, lai atbalstītu Latviju un Ukrainu
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni