Egils Levits: “Es savu lomu valsts sistēmā redzu nevis kā koalīcijas līguma garants, bet gan kā Satversmes sargs.”
Egils Levits: “Es savu lomu valsts sistēmā redzu nevis kā koalīcijas līguma garants, bet gan kā Satversmes sargs.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Koalīcijas deputāti oficiāli izvirza Levitu Valsts prezidenta amatam 2

Koalīcijas politiķi šodien oficiāli izvirzīja Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu par Valsts prezidenta amata kandidātu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Iesniegumu par Levita izvirzīšanu parakstīja Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), Juta Strīķe (JKP), Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Daniels Pavļuts (AP), Vita Anda Tērauda (AP), Artuss Kaimiņš (KPV LV), Aldis Blumbergs (KPV LV), Arvils Ašeradens (JV) un Ainars Latkovskis (JV).

Iesniegums par Levita izvirzīšanu parakstīs šorīt pirms Saeimas sēdes.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valsts prezidenta kandidatūru pieteikšana sākusies šodien, un Levits ir pirmais oficiāli izvirzītais pretendents uz šo amatu.

Ja Saeimas deputāti balsos kā solījuši, tad Levits varētu saņemt vismaz 55 deputātu balsis. Atbalstu Levita kandidatūrai ir paudusi nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, kurām kopā ir 41 balss. Levitu plāno atbalstīt arī “Jaunā Vienotība”, kuru Saeimā pārstāv astoņi deputāti.

No partijas “KPV LV” pagaidām atbalstu Levita kandidatūrai ir pauduši vairāki deputāti – Kaimiņš, Ramona Petraviča, Blumbergs, Jānis Vitenbergs, Aivars Geidāns, kā arī Ivars Puga.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Šoreiz pēc izmaiņām Satversmē Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsojumā.

Paredzēts, ka Saeimas ārkārtas sēde Valsts prezidenta ievēlēšanai notiks 29.maijā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.

Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits arī kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.

Reklāma
Reklāma

Pašreizējais prezidents Vējonis jau paziņojis, ka atkārtoti uz šo amatu nekandidēs. Tomēr Levitam būs arī konkurenti uz prezidenta amatu – Zaļo un zemnieku savienību veidojošās Latvijas Zemnieku savienības valde nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru. Par iespēju izvirzīt kādu kandidātu diskutēs arī “KPV LV” iekšējie opozicionāri.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.