Koalīcijas padome – pretrunā Satversmei 1
Satversmes pašreizējo tekstu uzskatu par senatnīgu izteicienu, ortogrāfisko kļūdu un juristu slenga apkopojumu.
Konstitucionālajā likumdošanā it kā kompetentās personas apgalvo, ka šīs īpatnības nosaka Latvijas Republikas kontinuitāti – nepārtrauktību. Rodas iespaids, ka viņi tādā veidā aizstāv savu mazspēju vai kūtrumu un vēlas to it kā zinātniski pamatot…
Pienācis laiks pildīt Neatkarības deklarācijas septīto punktu, izstrādāt un pieņemt politiskajam un ekonomiskajam momentam atbilstošu Latvijas Republikas Satversmi. Tikai pēc tam varēsim runāt par valsts ekonomisko un politisko sakārtošanu – decentralizēt un demokratizēt valsts pārvaldi, izveidot pašvaldību bankas un radīt reģionālo naudu, paralēlu eiro. Šādi paņēmieni jau zināmi vairākās vietās Eiropā.
Uzskatu, ka daudzas Latvijā nesakārtotās jomas nosaka vecā konstitūcija. Latvijas Republikas Satversme papildināta vairākkārt, bet tas vienmēr ir bijis neskaidri un neveikli. Ja valsts pamatlikums ir vienošanās starp valsts pārvaldes aparātu un pilsoņiem, ko pieņem pilsoņu balsojums, pilsoņu tiesības nedrīkst atrasties pēdējā nodaļā. Tām jābūt aiz preambulas un valsts definīcijas. Satversmē politiskās partijas minētas tikai vienu reizi 102. pantā. Pašvaldību jēdziens gan ir minēts vairākkārt – 25., 101. un 104. pantā, bet nekur nav to būtības skaidrojuma. Ja lasām presi un sekojam informācijai sabiedriskās saziņas līdzekļos, atklājas, ka valstī darbojas nekonstitucionāls orgāns, kas nosaka Ministru kabinetā pieņemtos lēmumus. Tā ir agrākā premjera Andra Šķēles laikā izstrādātajā un pieņemtajā likumā noteiktā Koalīcijas padome. Atliek vien priecāties, ka starptautiskā tiesvedībā nav nonākusi neviena ar Koalīcijas padomi saistīta lieta.
