Kodolieročus vienojas aizliegt 50 valstis, kurām to nav 0
Vairāk nekā 50 valstis ANO Ģenerālajā asamblejā parakstījušas līgumu, kas aicina pasaulē aizliegt kodolieročus. Neviena kodolvalsts un NATO dalībvalsts nav līgumu parakstījušo valstu vidū.
Brazīlijas prezidents Mišels Temers bija pirmais pasaules līderu vidū, kas parakstīja šo vienošanos. Vēl jūlijā to atbalstīt apņēmās 122 no 193 ANO dalībvalstīm.
Vairāki desmiti valstu, arī NATO dalībvalstis, līgumu neatbalsta.
Alianse vēl trešdien uzsvēra, ka līgums “nebūs efektīvs”. Tas palielinās draudus drošībai un radīs šķelšanos ceļā uz globālu kodolatbruņošanos.
Līgums “ignorē arvien problemātiskākās starptautiskās drošības vides realitāti”, norādīja Ziemeļatlantijas padome – NATO politisko lēmumu pieņemšanas struktūra.
“Laikā, kad pasaulei jāsaglabā vienotība pieaugošo draudu priekšā, konkrēti ņemot vērā Ziemeļkorejas kodolprogrammas radītos nopietnos draudus, līgumā nav ņemti vērā akūtie drošības izaicinājumi,” paziņoja padome. “Kamēr vien būs kodolieroči, NATO būs kodolalianse.”
Līgums nemainīs “valstu juridiskos pienākumus attiecībā uz kodolieročiem”, norādīja alianse.
Visvairāk kodolgalviņu ir ASV un Krievijai. Kodolvalstis ir arī Lielbritānija, Francija, Ķīna, Indija un Pakistāna.
Izraēla oficiāli nedz noliedz, nedz atzīst, ka tai būtu kodolieroči. Atbilstoši ASV aplēsēm, Ziemeļkorejas bruņojumā ir līdz 60 kodolieročiem.
Līdzās NATO valstīm un visām kodolvalstīm jauno līgumu neatbalsta vairāki desmiti valstu, kurām pašām nav kodolieroču, arī Japāna, kas ir vienīgā valsts pasaulē, pret kuru kodolieroču tikuši pielietoti.
