– Par maigo varu runājām pirms notikumiem Ukrainā, tagad tvēriens kļuvis dzelžaināks. Piemēram, Latvijas interneta portālos aizvien intensīvāk darbojas organizētas troļļu fermas – nesmādē līdzekļus, kā ietekmēt stāvokli. Pūlas iestāstīt, ka esam neizdevusies valsts, “kļūda”. 17
– Par to mēģināja pajautāt Maskavā. Atbildēju – esam stabila valsts ar ekonomisko pieaugumu ap 3%. Ģimeņu ienākumi nesamazinās, sankciju karam tieša iespaida uz mūsu saimniecību nav. Vairāk par ekonomisko sistēmu salīdzinājumu maskavieši negribēja jautāt. Krievijā saimnieciskā izaugsme ir negatīva, inflācija sasniedz gandrīz divciparu skaitli, iedzīvotāju pirktspēja krītas. Runāt, ka Latvija ir neveiksmīga valsts, kas izdarījusi nepareizu izvēli, iestājoties ES un NATO, šais apstākļos ir smieklīgi. Galdā ir skaidri pierādījumi, ka ES ekonomiskā sistēma ir daudz efektīvāka, spējīga pielāgoties un pārvarēt arī krīzes situāciju. Turpretī aiz robežām tas notiek ar lielām grūtībām.
– Propagandas kanālos Krievija turpina sevi zīmēt kā stipru valsti. Tur nelabprāt ziņo par tautsaimniecības problēmām, bet vai katrs otrais sižets ir par militāro varenību. Notiek bīstami incidenti Baltijas jūrā. Tas rada bažas, uz ko Kremlis “uzlādē”.
– Ja paskatāmies uz militārām aktivitātēm, agrāk krievu piloti lidoja un trenējās, bet šobrīd lido un imitē uzbrukumu – vai kuģim, vai sauszemes mērķim. Vai tā ir miermīlīga politika? Zināt, kas raksturīgi Krievijai un vēl dažām valstīm? Ekonomiski tās ir par vāju, lai spēlētu ģeopolitisku lomu. Taču – ja ir nevaldāmas ambīcijas kļūt ģeopolitiski ietekmīgiem, cenšas ekonomisko mazspēju kompensēt ar militārās varas izrādīšanu. Krievija tādu izvēli izdarījusi. Vadība vairs nedomā par valsts sakārtošanu, bet tikai par vienu – militāro muskuļu audzēšanu. Bīstamākais, ka cilvēkus pieradina pie tā, ka karš ir normāla lieta. Tuvojoties 9. maijam, medijos būs vairāk kara propagandas. Šobrīd jauniešus ģērbj uniformās, māca apieties ar ieročiem – kas tiek iesēts bērnu smadzenēs?
– Ko grib šādā veidā pārraidīt? Putina politikas atbalstītāju skaits taču ir ap 80 procentiem.
– Ļoti labi atceros PSKP reitingus un 99,8% vēlēšanu rezultātus padomju laikā. Kad dominē bailes, ka vari tikt izstumts no sistēmas, zaudēt darbu, vai ar vēl nopietnākām sekām, tas ietekmē atbalstu varai. Ja valstī sāk iznīcināt pārtiku, nedod Dievs, dedzināt grāmatas, tā ir pazīme, ka sistēma tuvojas galam. Jautājums – kad tas pienāks? Lai galu attālinātu, sistēma pieņem vairāk un vairāk aizliegumu, un tā ir vēl viena pazīme.
– Kādas bija sajūtas Maskavā? Ko runāja cilvēki, ko “elpoja” pilsēta?
– Maskava elpo citu gaisu nekā pārējā Krievija. Vieni ļaudis dzīvo tālāk savu dzīvi, sargājoties no riskiem, ko vara varētu sagādāt ar cenzūru vai prasot, cik pietiekami jūs atbalstāt Putinu. Šai daļai kontakti ar ārpasauli ir ļoti svarīgi, jo tie dod nedaudz svaiga gaisa. Otri, pārsvarā politiķi, diplomāti, uzņēmēji, ir cilvēki, kam jāpielāgojas iekārtas noteikumiem, un grūti saprast, vai un ko tie gribētu mainīt. Trešā grupa ir akli sekotāji. Krievijā var būt dažādi attīstības scenāriji, tāpēc mūsu drošības, diplomātiskajiem dienestiem aktīvi jāvāc informācija, kas notiek varas, ārpolitikas koridoros.
