Kremlis stiprina pozīcijas Āfrikā 0
Kremlim pietuvinātais Krievijas uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins, kuram pieder viltus ziņu troļļu fabrika “Internet Research Agency” Sanktpēterburgā un kurš ir viens no apsūdzētajiem par iejaukšanos 2016. gada ASV vēlēšanās, finansē arī apsardzes firmu “Wagner”, kuras algotņi darbojas Sīrijā, Lībijā un vairākās Āfrikas valstīs.
Sanktpēterburgas izdevums “Fontanka” bija pirmais, kas vēstīja par Prigožina finansētās firmas “Wagner” algotņu darbošanos Sīrijā un Lībijā ar Krievijas varas iestāžu ziņu un atbalstu.
Par Kremļa politikas veicināšanu Prigožins guva iespēju krietni nopelnīt, slēdzot līgumus par naftas un gāzes ieguvi šajās valstīs.
Pēdējos gados firmas “Wagner” algotņi ir uzradušies arī virknē citu Āfrikas valstu, ar kurām Krievijai noslēgti līgumi par naftas, gāzes, metālu un citu minerālu ieguvi, kā arī militāro sadarbību. Tīmekļa izdevums “The Bell”, kur strādā Krievijas žurnālisti un kas reģistrēts ASV, atzīmē, ka ideja par privātas apsardzes firmas izveidošanu Kremļa plānu īstenošanai ārvalstīs radusies Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba izlūkdienestā GRU.
2019. gadā jau var runāt par firmu “Wagner” kā par svarīgu Krievijas ārpolitikas sviru valstīs un situācijās, kad tradicionālās ārpolitikas metodes nav efektīvas. Firmas “Wagner” aizsegā Āfrikā un citviet darbojas aptuveni 10 000 algotņu, bet viņu atmaskošanas gadījumā Kremlis var aizbildināties, ka tie nav Krievijas armijas karavīri, bet “brīva līguma piedzīvojumu meklētāji”.
“Šīs idejas īstenošana guva reālu ievirzi, kad mūsu militārpersonas 2010. gadā starptautiskajā ekonomikas forumā Sanktpēterburgā tikās ar Dienvidāfrikas Republikas drošības dienesta bijušo darbinieku Ībenu Bārlovu,” raksta “The Bell”, atsaucoties uz avotu ar labiem sakariem Krievijas Aizsardzības ministrijā. Bārlovs pēc aparteīda režīma sabrukuma DĀR bija izveidojis privātu drošības un konsultāciju firmu “Executive Outcomes”, pēc kuras modeļa ASV tika izveidota privātā apsardzes firma “Blackwater”, kas jau izteikusi gatavību pārņemt ASV operāciju pārraudzību Sīrijā un citviet pēc ASV spēku paredzētās izvešanas.
Intervijā “The Bell” Bārlovs izteicies, ka jau pirms desmit gadiem paredzējis, ka “privātās militārās firmas no Rietumiem un Austrumiem pārņems Āfriku”. 2012. gadā par Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieku tika iecelts Valērijs Gerasimovs, kurš nekavējoties sāka plāna “Wagner” īstenošanu. Par projekta direktoru it kā negaidīti tika iecelts 57 gadus vecais uzņēmējs ar kriminālu pagātni Jevgeņijs Prigožins, kuram piederēja pāris restorānu Sanktpēterburgā.
Prigožinam bija “rīcības cilvēka” reputācija un, pats galvenais, cieši sakari ar prezidentu Vladimiru Putinu vairākus gadu desmitus. Sākotnēji “Wagner” operācijas daļēji tika finansētas no naudas, ko Prigožins ieguva no milzīgajiem valsts pasūtījumiem banketu rīkošanai Kremlī un citās prezidenta rezidencēs. Kā lēš biznesa žurnāls “Forbes”, tikai 2012. gadā Prigožina ēstuves saņēma tiešus un netiešus pasūtījumus vairāk nekā par 90 miljardiem rubļu (1,4 miljardi dolāru).
Kā vēsta Sanktpēterburgas tīmekļa izdevums “Fontanka”, firmas “Wagner” militārais komandieris ir Dmitrijs Utkins, bijušais Krievijas armijas pulkvedis. Utkins, kurš piedalījies operācijās Sīrijā, un vairāki citi Krievijas algotņu komandieri 2016. gada nogalē bija uzaicināti uz pieņemšanu Kremlī.
2018. gadā Prigožins, saukts par “Kremļa pavāru”, piedalījās oficiālajās sarunās starp Krievijas Aizsardzības ministrijas vadību un Lībijas militārpersonu delegāciju. “Wagner” algotņi aktīvi darbojas Lībijā, lai ieilgušā politiskā haosa plosītajā valstī pārņemtu kontroli naftas ieguves rajonos. Kā ziņo aģentūra “Reuters”, “Wagner” algotņu grupa esot ieradusies Venecuēlā, lai apsargātu prezidentu Nikolasu Maduro, kura režīms ir parādā Krievijai 17 miljardus dolāru.
