Franks Gordons: Krievija iejaucas Melnkalnē 8
Melnkalne ir mazākais atlūznis, kas palicis pāri no pēckara Dienvidslāvijas: nieka 13 612 kvadrātkilometri, ar 620 tūkstošiem iedzīvotāju. Kopš 2006. gada 3. jūnija Melnkalne ir pilnīgi suverēna, neatkarīga valsts.
Jau 1077. gadā Melnkalne (Zeta) bija kalniešu karaļvalsts, un līdz pat Pirmā pasaules kara priekšvakaram tās valdnieki prata spītēt Osmaņu impērijai. Melnkalnieši no tuvu radniecīgajiem serbiem atšķiras ar lepnu spītu – līdzīgi Donas kazakiem pirms 18. gadsimta, kas atšķīrās no lielkrievu masas, kaut runāja tajā pašā valodā.
Patlaban Melnkalnē dienaskārtībā ir virzība uz NATO, jo tās valdība vēlas nostiprināt šīs zemes patstāvību iepretim Serbijai, kur varas virsotnē turpinās strīds starp “rietumniekiem”, kas ar prieku būtu gatavi iestāties Eiropas Savienībā, un radikālajiem nacionālistiem, kas allaž orientējas uz pareizticīgās Krievijas aizstāvību.
Tā kā mazajai Melnkalnei, kurai atšķirībā no Serbijas ir izeja uz Adrijas jūru, ir liela stratēģiska nozīme, pēdējās nedēļās prokrieviskā opozīcija rīkoja valsts galvaspilsētā Podgoricā trokšņainus protesta mītiņus. Melnkalnes premjerministrs Milo Džukanovičs atklāti pārmeta Krievijai rupju iejaukšanos šīs valsts iekšējās lietās.
Krievijai patiktu, ja opozīcijai izdotos uzspiest Melnkalnei prokrievisku kursu – tad Kremlim Vidusjūrā būtu divas karaflotes bāzes: viena Sīrijā – Tartusa un otra – Bara Melnkalnē. Tas nu likts, kā mēdz teikt, uz spēles…
