“Kādu dienu mums var nepaveikties…” Bojāta pēdējā elektrolīnija, kas piegādāja elektroenerģiju Zaporižjas AES 26
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas spēki naktī uz ceturtdienu veikuši raķešu triecienus Ukrainas pilsētām, nodarot postījumus Kijivā, kā arī desmit citos valsts apgabalos plašākajā nakts uzbrukumā pēdējās trīs nedēļās.
Notriektas 34 Krievijas raķetes
Ceturtdien Krievija uz Ukrainu izšāvusi 48 spārnotās raķetes, no kurām 34 notriekuši ukraiņu zenītartilēristi, pavēstījis Ukrainas armijas komandieris Valerijs Zalužnijs. Iebrucēji uz Ukrainas pilsētām raidījuši arī 13 zenītraķetes, 14 aviācijas raķetes, sešas ballistiskās raķetes, kā arī astoņus Irānas ražotos uzbrukuma dronus “Shahed”. Ukrainas armija iznīcinājusi četrus no droniem.
Raķešu triecienā nogalināti pieci cilvēki Ļvivas apgabalā, kā arī viens cilvēks Dnipropetrovskas apgabalā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija atkal ķērusies pie nožēlojamas taktikas, naktī ar raķešu triecieniem dzīvojamiem namiem cenšoties iebiedēt ukraiņus.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba asi nosodījis Krievijas raķešu uzbrukumu: “Tam nebija militāra mērķa, tikai krievu barbarisms civiliedzīvotāju iebiedēšanai.”
Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko pavēstījis, ka apšaudēs cietuši enerģētikas infrastruktūras objekti vairākos apgabalos – Kijivas, Mikolajivas, Harkivas, Zaporižjas, Odesas, Dnipropetrovskas un Žitomiras apgabalos.
Raķetes bija mērķētas uz pilsētu enerģētikas infrastruktūru, un vairākos rajonos radušās elektroapgādes, ūdens padeves un apkures problēmas, kā arī nodarīti postījumi dzīvojamiem namiem. Kremlis sāka mērķēti uzbrukt Ukrainas energostruktūras objektiem pagājušā gada oktobrī.
Ar laiku šie uzbrukumi kļuva retāki, analītiķiem spriežot, ka Krievijai sākuši izsīkt munīcijas krājumi. Pēdējais plašākais Krievijas raķešu uzbrukums Ukrainai notika 16. februārī, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
ASV izlūkdienesta ieskatā, Krievija šogad nespēs gūt lielus panākumus sauszemes karā Ukrainā, jo cietusi smagus dzīvā spēka un bruņojuma zaudējumus un nav spējusi tos atjaunot.
Krievijas okupācijas armijai ir neprasmīga vadība un zema morāle. Šo faktoru kopums var pamudināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu iesaistīties ilgtermiņa karadarbībā Ukrainā, uzskata ASV Nacionālā izlūkdienesta direktore Eivrila Heinsa.
Apdraudēta Zaporižjas AES drošība
Apšaudes rezultātā bojāta pēdējā elektrolīnija, kas piegādāja elektroenerģiju Zaporižjas AES, un stacija šobrīd darbojas ar dīzeļģeneratoriem.
“Krievijas triecieni notika nākamajā dienā pēc sarunām ar ANO par Zaporižjas AES demilitarizāciju,” norādīja Ukrainas enerģētikas ministrs.
Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) eksperti pauduši nopietnas bažas par Krievijas agresijas eskalāciju.
Jau sesto reizi Eiropā lielākajai AES ir bloķēta elektroenerģijas padeve, kopš to pēc iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī pārņēma Krievijas spēki. AES ir apgādāta ar dīzeļģeneratoriem, kas krīzes situācijā var piegādāt elektrību desmit dienas.
Atomelektrostacijām ir vajadzīga pastāvīga enerģijas piegāde, lai darbinātu dzesēšanas sistēmas un izvairītos no kodolmateriālu pārkaršanas reaktorā, kas izraisītu kodolkatastrofu ar neparedzamām sekām.
Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi, kurš vairākkārt apmeklējis Ukrainu, paudis satraukumu par elektroenerģijas padeves kārtējo pārrāvumu Zaporižjas AES. Viņš atzina, ka ir “pārsteigts par bezrūpību”, ar kādu darbojas viņa vadītā organizācija, atzīmē aģentūra “AP”.
“Ko mēs darām, lai nekas tāds nenotiktu?” retoriski jautā Grosi. “Mēs esam Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, kam jāgādā par kodoldrošību,” viņš teica IAEA valdes sēdē Vīnē ceturtdien.
“Katru reizi mēs rīkojamies kā kauliņu spēlē,” viņš atzina. “Un, ja mēs ļaujam tam turpināties, tad kādu dienu mums var nepaveikties,” teica Grosi.
IAEA ir izvietojusi ekspertu grupas visās četrās Ukrainas atomelektrostacijās, lai mazinātu nopietnu avāriju risku, taču viņi nekādi nespēj ietekmēt Krievijas bruņoto spēku agresīvās darbības Ukrainā. Krievijas valsts enerģētikas firmas “Rosenergoatom” pārstāvis paziņojis, ka “viss ir normāli” un Zaporižjas AES neesot kodolincidenta draudu.
