“Bet tie taču bija Hitlera sabiedrotie!” Naidīgu publicitāti izpelnījies nupat izdotais okupācijas noziegumu dokumentu krājums 35
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nojaušamu iemeslu dēļ Krievijas propagandas portāliem šoreiz maz interesējis Rīgas domes vēlēšanu iznākums.
Vienīgi “Baltnews” diezgan izsmejošā tonī stāsta, ka “Saskaņa” “apdedzinājusies uz Ušakova personības kulta” un tai “tā arī neizdevās izveidot jaunu elku”, tāpēc partija piedzīvojusi diezgan katastrofālu atbalstītāju kritumu.
Turpretim diezgan plašu un naidīgu publicitāti izpelnījies nupat izdotais dokumentu krājums “PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā. 1940.–1991”.
Tam Krievijā tiek veltīti apzīmējumi “skandalozā grāmata”, “jauns marasma pavērsiens”, “patiesības izkropļošana” un citi līdzīgi.
Niknas replikas saņēmis arī darba autors – vēsturnieks Jānis Riekstiņš, bet īpaši tiek uzsvērts, ka grāmatas atklāšanā piedalījušies divi valdības locekļi – aizsardzības ministrs Artis Pabriks un tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Televīzijas kanāls “Rossija 24” vakara galvenajā ziņu raidījumā atvēlējis grāmatas apskatam piecu minūšu garu sižetu.
Grāmatas “PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā. 1940.–1991. gads” atvēršana Rīgā notika 31. augustā, atzīmējot 26. gadadienu kopš Krievijas karaspēka izvešanas no Latvijas.
Tās pamatā ir dokumenti – pārsvarā izmantoti Latvijas Valsts arhīva dokumenti, un tā galvenokārt ietver Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Tautas komisāru padomes, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas un Augstākās padomes fondu materiālus.
Kopumā grāmatā hronoloģiskā secībā atspoguļoti 72 dokumenti, atklājot PSRS militārpersonu noziegumus. Dokumentus un faktus ir grūti pasludināt par nepatiesiem, tāpēc Krievijas mediji savos uzbrukumos izmanto citus paņēmienus.
Visbiežāk mēģināts mīkstināt padomju armijas noziegumus. Tā “Sputņik” atlasījis un izcēlis tieši tādus nodarījumus, lai liktos, ka sarkanarmieši tikai nedaudz pablēņojušies – kādam zemniekam nozaguši zirgu, citam salauzuši gultu…
Gandrīz visās publikācijās kā galvenais arguments izmantots tā sauktais “vatabautisms” (no angļu valodas “what about…” – “bet kā ar…”) – paņēmiens, kad, mēģinot izvairīties no neērta jautājuma, diskutētājs mēģina novirzīt uzmanību uz citu tēmu.
Tā arī šoreiz gandrīz visos grāmatai veltītajos rakstos un raidījumos uzreiz tiek norādīts, ka padomju armijas kriminālos nodarījumus, ja arī tādi esot, ne tuvu nevarot pielīdzināt ebreju iznīcināšanai un citiem nacistu īstenotajiem noziegumiem, bet par to, lūk, Latvijas vēsturnieks šajā grāmatā nerakstot.
Tas, ka holokausta tēmai Latvijā veltīti citi pētījumi un grāmatas, propagandistus, protams, neinteresē. “Sputņik” izmanto vēl vienu “bet kā ar…” paņēmienu, iesakot vēsturniekiem papētīt arī pirmskara Latvijas armijas dokumentus, iespējams, arī tur varot atklāties kādas krimināla rakstura darbības.
Savukārt televīzijas kanāls “Rossija 24” dod vārdu partijas “Jaunā Saskaņa” politiķim Jānim Kuzinam, kurš spriež: “Nu, tikpat labi var izdot grāmatu par NATO armiju Latvijā un paziņot, ka viņi te pārkāpj likumu, uzvedas kā huligāni, piedzeras. Un uzrakstīt, ka tie visi ir NATO noziegumi.”
Īpašu neapmierinātību Krievijas mediji pauž par to, ka padomju armijas noziegumiem tiek pieskaitītas arī NKVD kaujas operācijas pret Baltijas mežabrāļiem.
“Bet tie taču bija Hitlera sabiedrotie,” iesaucas TV “Rossija 24” raidījuma vadītājs Aleksejs Kazakovs.
Vārds tiek dots arī kādam “ekspertam” Ņikitam Buranovam, kurš paziņo: “Tur bija daudz cilvēku, kas savulaik nodarbojušies ar kara noziegumiem. Šiem cilvēkiem nebija citas izvēles kā aiziet pagrīdē un pretoties sarkanajai armijai. Te bija daudz tādu, kas iepriekš strādāja par apsargiem Salaspils nometnēs vai bija policaji.”
Tas ir vecs paņēmiens, ar ko jau sen mēģināts diskreditēt nacionālo pretošanās kustību, lai gan konkrēti pierādījumi parasti izpaliek.
To, ka Maskavā augstākajā varas līmenī čekistu operācijas pret Baltijas nacionālajiem partizāniem joprojām tiek uzskatītas par godināmu varoņdarbu, apliecina arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina šogad 2. septembrī parakstītais rīkojums par naudas prēmijas piešķiršanu bijušajām padomju okupācijas režīma militārpersonām un valsts drošības iestāžu darbiniekiem, kuri no 1944. līdz 1951. gadam okupētās Latvijas teritorijā piedalījušies bruņotās cīņās pret nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un organizējuši represijas pret Latvijas iedzīvotājiem.
Latvijas Ārlietu ministrija nosodījusi šo Krievijas soli, nodēvējot to par “nelabvēlīgu teatrālu žestu (..) kas nekādā ziņā nesekmē Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību uzlabošanu un tālāku pozitīvu attīstību”.
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
