Krieviem tas varēja būt uzvaras trieciens: Kremļa vērienīgā vasaras ofensīva Ukrainā ir izgāzusies 157
Kremļa lielajam uzbrukumam bija jābeidz karš, taču nav noticis ne liels izrāviens, ne Ukrainas sabrukums, raksta izdevums The Telegraph.
Laikraksts atzīmē, ka krieviem tas varēja būt uzvaras trieciens, jo Ukrainai tobrīd trūka gan dzīvā spēka, gan ieroču. Vasara pamazām tuvojas beigām, taču Krievijai nav izdevies sasniegt savus visambiciozākos mērķus: nav bijis ne grandioza Krievijas izrāviena, ne vispārēja Ukrainas frontes līnijas sabrukuma.
Krievijas armijas gūtie panākumi ir bijuši ļoti lēni un par milzīgu cenu: Lielbritānijas Aizsardzības ministrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija maijā un jūnijā ir zaudējusi attiecīgi 1262 un 1162 cilvēkus dienā.
Krievijas uzbrukuma kampaņas sākumā izskanēja vairākas prognozes, piemēram, ka Krievija, īstenojot zibenskaru, nonāks līdz pat Kijivai. Tagad par to vairs netiek runāts. Taču Krievijai joprojām ir viens svarīgs teritoriāls mērķis – ieņemt visu vai lielāko daļu Doņeckas reģiona.
Ja un kad sāksies miera sarunas – un krievi nepārprotami cer, ka Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās novembrī viņiem dos iespēju tās sākt -, viņi centīsies noturēt visu, ko viņiem ir izdevies okupēt.
Ja viņi līdz tam laikam ieņems Slavjansku, Kramatorsku, Pokrovsku, viņi varēs pārdot šādu iznākumu kā uzvaru savā valstī.
Krievijai pašlaik ir pārsvars cilvēku, ekipējuma un munīcijas ziņā, kas līdz gada beigām var mazināties. Viņi centīsies izmanto šis dominances logu, kamēr vien iespējams, uzsver izdevums.
