Kubas valdība gatavojas atcelt virkni normu, kas līdz šim ierobežoja komunistiskās valsts pilsoņu ceļojumus uz ārvalstīm, 13.aprīlī publicētā intervijā pavēstījis Nacionālās sapulces prezidents Rikardo Alarkons.

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Lasīt citas ziņas

Intervijā tīmekļa medijam “Huffington Post” viņš atzinis, ka tiekot gatavota “absolūti radikāla emigrācijas reforma” un ka tā esot valdības prioritāte. Sīkākas ziņas par gaidāmo izmaiņu saturu Alarkons gan nav sniedzis.

Neskatoties uz izceļošanas ierobežojumiem, kas ir spēkā jau pusgadsimtu, ik gadu tūkstošiem kubiešu atstāj valsti nelegāli, bieži izšķiroties par bīstamu došanos jūrā ar visai apšaubāmiem peldlīdzekļiem. Kopš 1966.gada kubiešiem, kam izdevies sasniegt ASV piekrasti, automātiski tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas.

Kokteilis

Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā

Kā ātri nomierināties: astoņi vienkārši vingrinājumi

Lai dotos uz ārvalstīm legāli, kubiešiem nepieciešama izceļošanas atļauja, kuras derīguma termiņš ir tikai 30 dienas. To var pagarināt desmit reizes, taču pēc tam personai jāatgriežas Kubā, vai arī tā zaudē turpmākās rezidēšanas tiesības “Brīvības salā”.

Bez tam formalitātes, kas jānokārto atļaujas saņemšanai, parasti saistītas ar dažādām nodevām, kas daudziem kubiešiem, kuru vidējā mēnešalga ir tikai 20 ASV dolāri, ceļojumus uz ārvalstīm padara neiespējamus. Neskatoties uz to katru gadu legāli emigrē 30 000 kubiešu.

Jau pagājušajā vasarā Kubas prezidents Rauls Kastro paziņoja, ka pakāpeniski tikšot reformēta imigrācijas sistēma.

Tomēr piektdienas intervijā Alarkons joprojām centās attaisnot pastāvošo kārtību. “Ir vēl viens šo ierobežojumu izskaidrojums – nepieciešamība aizsargāt mūsu cilvēkkapitālu,” norādīja parlamenta spīkers. “Ārstu, inženieru, skolotāju utt. apmācība Kubai izmaksā ļoti dārgi, un Savienotās Valstis dara visu, ko spēj, lai atņemtu mums šos cilvēkresursus.”

Alarkons piebilda, ka reformas attiekšoties arī uz cilvēkiem, kuri Kubu jau pametuši un kuriem šobrīd, lai atgrieztos, nepieciešama atļauja. Viņš norādīja, ka šiem ļaudīm neesot tādas pagātnes, kā tiem, kuri pameta valsti pirmajos gados pēc komunistiskā apvērsuma. “Situācija patiesībā lielā mērā mainījusies,” atzina Alarkons. “Katru gadu mūs apmeklē gandrīz pusmiljons aiz robežām dzīvojošo kubiešu. Lielais vairākums ārvalstīs dzīvojošo kubiešu uztur normālas attiecības ar savu izcelsmes zemi.”