Vai process kļūs revolucionārs? 23
Politiķis Raivis Dzintars 2010. gadā savā grāmatā “Ceturtā atmoda” rakstīja: “Esmu pilnīgi drošs, ka, ievērojot turpmāk minētos desmit ceturtās atmodas likumus, atmoda būs…” Šodien viņš saka: “Atmoda nebeidzas nekad, tāpēc tās likumi nav recepte īslaicīgam brīnumam, bet gan rīcības pamatiem, lai mūsu tauta atkal augtu un kļūtu stipra. Kas liecina, ka daudzējādā ziņā esam modušies? Latvijā dzimst vairāk bērnu, jaunieši kļūst patriotiskāki, vairāk godina Latvijas vēsturi, valstiski nozīmīgus pasākumus, valsts simbolus, daudz vairāk ir to, kam atvērušās acis par Krievijas un tās vietējo sabiedroto plāniem, un šodien vairs nenotiek tādas oligarhu sarunas, kādas šodien lasām atreferējumos. Vismaz esmu drošs, ka ar tādām metodēm politiku vairs neietekmē, lai gan līdz apmierinošam stāvoklim joprojām esam ļoti tālu.”
Ceturtās atmodas Tautas armijas ģenerālis un ierindnieks vienā personā Ilmārs Poikāns, pazīstams kā Neo, kas nodeva atklātībā atalgojuma sarakstus valsts un pašvaldības iestādēs, uzskata, ka atmoda jau sākusies. Pašreizējā stadijā vēl tai nav spilgti redzamu ārēju izpausmju, tāpēc to var dēvēt arī par evolūcijas procesu, kuram jāiziet cauri. Atmoda nāk ar pārmaiņām, tāpēc cilvēkos var radīt arī bažas un bailes, bet daļa, kam šābrīža eksistence ir gana ērta, cīnīsies pret atmodu, lai savu komfortu saglabātu pēc iespējas ilgāk.
“Var, protams, cerēt, ka ceturtās atmodas process arī turpmāk notiks mierīgi un evolucionāri, taču reālists manī saka – tā nebūs, ka vienā mirklī notiks “sprādziens” un process kļūs revolucionārs. To vēl šobrīd neviens nezina, kas vai kurš būs tas pēdējais salmiņš, kas “salauzīs kamieļa muguru”,” spriež Poikāns un piebilst, ka pašreizējās pseidoelites drošības sajūta balstās uz pieņēmumu, ka cilvēkiem Latvijā ir bezgalīgs pacietības mērs, jo līdz šim viss ir izdevies un viņi iet tālāk un tālāk nesodīti savā visatļautībā, taču oligarhu sarunu publiskošana vairs nepieļauj izlikšanos, un tā ir liela problēma liekulības tirgū.
Viens no Zinātņu akadēmijas konsilija par tematu “Vai ceturtā atmoda ir vajadzīga?” dalībniekiem, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis brīdina, ka ar šādiem lozungiem jābūt ļoti uzmanīgiem: “Jo ir tādi cilvēki kā Urbanovičs, kas runā, ka tagad ir otrā Latvijas Republika un jānāk īstajai, trešajai republikai – jaundibinātai valstij, kas būs pavisam cita Latvija, ārpus NATO, Eiropas Savienības un daudz tuvāka Krievijai.”
Zemītis piekrīt, ka sabiedrībai krietni jāmainās. Var to saukt arī par ceturto atmodu, taču viņš ir pārliecināts, ka sākumā nāk vārds un ideja. Tāpat kā Latvijas izveidošanas pamatā arī bija ideja par valsti. Tikai pirmās Latvijas dibināšanas laikā nebija jāmaina domāšana, jo tolaik pastāvēja protestantu ētika – protestantu zemēm raksturīgā paļaušanās uz saviem spēkiem, ka galvenais ir tavi sasniegumi, kurus esi ieguvis ar savu darbu. Un tad nāca 50 gadi režīmā, kurā gandrīz nekas no cilvēka nebija atkarīgs, katrs kļuva par skrūvīti sistēmā, kur galvenais bija neizlēkt. “Rezultāts – joprojām esam sabiedrība, kurā daudzi gaida, ka kāds atnāks un izdarīs viņu vietā. Esam iemācījušies visu kritizēt, bet atbildību lielākoties prasām no citiem. Bērns ģimenē dzird, cik šajā valstī viss ir briesmīgi un nodomā – kad viņš pieaugs, meklēs labāku vietu,” spriež Zemītis un norāda, ka būs vien pašiem jāpiedalās procesos, tautas sapulcēs, visai sabiedrībai soli pa solim jāattīrās un katram jāuzņemas atbildība.
“Reiz runāju ar tēvu – viņš man saka, esmu vecs, kāda jēga vairs dzīvot? Teicu – tēt, tu vēl vari aiziet uz vēlēšanām! Toreiz notika referendums par latviešu valodu un katra balss bija svarīga.”
