Kā tas bija iespējams? 18

13:01, 29. aprīlis 2016

Stāsti Pieredze

Nav gluži tiesa tām vēstures mācību grāmatām, kas mūsdienu skolēniem apgalvo: līdz 12. gadsimtam Latvijas teritorijā mitušas četras baltu ciltis, no kurām vēlāk izveidojušies latvieši. Vēsturnieki jau pasen (pirms Otrā pasaules kara) konstatējuši vismaz desmit baltu ciltis, no kurām viena bija merzi teritorijā no mūsdienu Daugavpils līdz Alūksnei. Cilti no zemes virsas un daļēji vēstures lappusēm izdzēsa krievu kņazu biežie karagājieni un mīļo kaimiņu letgaļu sirojumi.

Reklāma

Lasītākie

Kokteilis

Dzimšanas gada pēdējā ciparā slēpjas svarīgs vēstījums – piederība stihijai

Kokteilis

FOTO. Ledus ir sakustējies! 5 iekārojamākie Latvijas hokejisti mākslīgā intelekta skatījumā

Peru valdība oficiāli klasificējusi transpersonas un nebinārās personas kā “garīgi slimas”

Lasīt citas ziņas

Katrā ziņā merziem, par eksistenci cīnoties, nebija ne prasmes, ne īpašas skubas savā teritorijā iekārtot pazemes bibliotēku. Taču tā ir (bija) gluži taustāmi! Zināms, ka varenā un bagātā Tempļa ordeņa bruņinieki mūsējai līdzīgas pazemes glabātavas izbūvējuši daudzviet Rietumeiropā. Ordeni, sazvērestībā ar pāvestu, 1307. gadā iznīdēja Francijas karalis Filips Skaistais. Taču galvenās ordeņa bagātības, pēc kurām karalis tiecās, viņš neguva, jo tās, raugi, 17 kuģos slepus aizvestas vēl joprojām nenoskaidrotā virzienā.

Bet viens no minējumiem par bagātību vai vismaz to daļas slēptuvi saistīts ar Alūksnes pilssalu. No Pērnavā piestājušiem templiešu kuģiem vērtīgā krava it kā nogādāta uz ezera salas toreizējā Marienburgā, kur drīz vien apsardzībai uzmūrēta pils. (Jāpiebilst, ka nīdētie, bet izdzīvojušie templieši patvērās arī Livonijas ordenī.) Savukārt netālu no Alūksnes atrodas mūsu bibliotēkas pagrabs. Un tas nav izbūvēts ar koku, kā darīja senlatvieši, un nav arī veikts pēc tālaika vācu mūrējumiem – ne krāvuma, nedz plānojuma ziņā.