Kura labāka – līmētā vai masīvkoka brusa? Pētām plusus un mīnusus 0
Plānojot būvēt koka māju, bieži vien jāizlemj, kādu materiālu izvēlēties – masīvkoka vai līmētās koka brusas, apaļkoku (dabīgu vai virpotu) vai brusu, kam piešķirta noteikta forma labākai materiāla sasaistei. Lai izlemt būtu vieglāk, jāzina šo materiālu priekšrocības un trūkumi.
Priede, egle vai lapegle
Brusas – gan masīvkoka, gan līmētas – visbiežāk izgatavo no skujkoku koksnes: priedes, egles, retāk no lapegles tās augstās cenas dēļ.
Populārākais materiāls brusu izgatavošanai ir priede, lai gan tās koksne ir salīdzinoši trausla. Egles kokmateriālu izturību mazina daudzās zaru vietas. Tā arī mazāk noturīga pret trupi un pelējumu. Tie paši zari un koksnes struktūra rada neatkārtojamu zīmējumu un palīdz veidot interjeru.
Lapegles materiāliem ir ne tikai augstāka cena, bet arī augstāka mitrumnoturība, tie ir izturīgāki pret straujām temperatūras svārstībām. Tie vairāk piemēroti pirtīm un konstrukcijām, kurām jāiztur lielāka slodze, piemēram, pārseguma sijām, augšējiem un apakšējiem vainagiem. Lapegles koksne ir arī blīvāka, tāpēc smagāka, tajā ir dabīgs antiseptiķis, kas neļauj iemājot kukaiņiem un pelējumam.
Svaigi zāģētas masīvkoka brusas no egles un priedes maksā, sākot no 170 eiro/m3, savukārt no lapegles – no 360 eiro par kubikmetru.
Masīvkoka brusas
Svaigi zāģētas masīvkoka brusas izgatavo, apzāģējot baļķus. Tiem ir dabīgs koka mitrums un, pirms izmanto celtniecībā, tie pietiekami jāizžāvē. Pretējā gadījumā sekas ir neparedzamas un izpaudīsies jau ēkas ekspluatācijas laikā. Šādas brusas ne tikai plaisās, bet arī var savērpties, mainīt ģeometriskos izmērus.
Izņēmums ir frēzētas masīvkoka brusas, kuras izgatavo no labi izžāvētiem kokmateriāliem. Šādām brusām ir iefrēzētas gropes to drošai savienošanai.
Māju būvējot no neizžāvētiem kokmateriāliem (mitrums 18–23%), tai parasti ļauj ziemā izsalt. Šajā laikā koksne žūst dabīgi. Kokmateriāli sēžas par 10–15 procentiem. Speciālās kamerās izžāvētiem materiāliem mitrums ir 12–18%, un kokmateriālu sēšanās ekspluatācijas laikā ir niecīga – vien 1–2 procenti.
Masīvkoka brusas priekšrocības:
• salīdzinājumā ar līmētiem materiāliem zemāka cena;
• materiāls ir absolūti ekoloģisks;
• elpojošs materiāls;
• nav nepieciešama papildu apdare.
trūkumi:
• grūti izgatavot lielāka šķērsgriezuma brusas;
• materiālam var būt slēpti defekti, kas izpaužas tikai pēc laika;
• materiāls plaisā saules, mitruma un temperatūras ietekmes dēļ.
Līmētas brusas
Līmētās koka brusas izgatavošanas tehnoloģija ir sarežģītāka. Šis materiāls sastāv no savā starpā salīmētiem vienāda vai dažāda biezuma izžāvētiem un iepriekš rūpīgi atlasītiem kokmateriāliem, kuriem nav konstrukcijas stiprību ietekmējošu defektu. Turklāt atsevišķās mazākās detaļas tiek savienotas tā, lai katras atsevišķas detaļas šķiedra būtu orientēta pretējā virzienā blakus esošajai. Tieši šāda līmēšanas tehnika ļauj izvairīties no materiāla vērpšanās ekspluatācijas laikā.
Kamēr līme žūst, detaļas tiek ievietotas presē. Pēc tam detaļām piešķir galīgo izskatu un izmērus, tās apfrēzējot. Materiāls var tikt apstrādāts arī ar antiseptiķiem un antipirēniem.
Celtniecībā līmētos materiālus ēku konstrukcijām izmanto salīdzinoši nesen. Taču tie jau pierādījuši, ka ir ļoti izturīgi un ilgmūžīgi. Līmētās brusas ir viegls (sver 1/6 no līdzīga izmēra dzelzsbetona sijas) un uzticams materiāls – pateicoties zemajam siltumvadāmības koeficientam, ugunsgrēka laikā tās apdeg, bet nedeformējas. Iespējami ļoti dažādi brusas izmēri – līdz pat 270 mm biezumā, 1200 mm platumā un 24 000 mm garumā. Cena – no 520 eiro par kubikmetru.
Ēka, kas izgatavota no līmētām brusām, ir apdzīvojama tūlīt pēc samontēšanas.
Līmētas brusas priekšrocības:
• materiālam ir ļoti precīza ģeometriska forma pat ilgā ekspluatācijas laikā;
• ievērojami vieglāka montāža;
• minimāla materiāla sēšanās;
• noturība pret sēnītēm un pelējumu, kukaiņiem;
• laika gaitā materiāls nemaina izskatu;
• var ieekonomēt uz iekšējās un ārējās apdares rēķina.
trūkumi:
• nav precīzi zināms materiāla maksimālais kalpošanas laiks;
• augsta cena;
• līmes kārtu dēļ gaisa apmaiņa nenotiek tik labi kā materiālā no masīvkoka.
Lai celtniecības laikā ietaupītu, iespējams izvēlēties katram būves mezglam vispiemērotāko materiālu, ārsienām un nesošajām konstrukcijām – līmētos materiālus, iekšējām sienām – masīvkoka. Tomēr jāatceras, ka skopais mēdz maksāt divreiz, tāpēc labāk izvēlēties kompleksus viena ražotāja piedāvātos risinājumus. Līdz ar to māja būs glītāka, būs novērsta iespēja, ka dažādie materiāli sēdīsies nevienmērīgi un pavērs ceļu aukstumam.
