“Apkure taču nav luksusa prece!” Granulu cenas atkal satrauc iedzīvotājus, taču tirgū parādījusies cerīga tendence
5
Tuvojoties apkures sezonai, daudziem privātmāju īpašniekiem rudens nozīmē ne tikai vēsākas dienas, bet arī krietni lielākus izdevumus. Atkal nākas rēķināt, kur ikdienā ietaupīt un cik naudas būs nepieciešams, lai māja ziemā būtu silta. Īpaši satraukti ir tie iedzīvotāji, kuru mājokļus apsilda ar koksnes granulām – to cenas pēdējā gada laikā piedzīvojušas ievērojamas svārstības.
Sociālajos tīklos kāda sieviete aktualizējusi jautājumu par cilvēkiem, kuri nevar atļauties vienā reizē samaksāt vairākus simtus eiro un iegādāties granulas visai ziemai.
“Granulu cenas atkal kāpj. Bet ne visiem ir iespēja vienā reizē iztērēt vairākus simtus eiro par apkuri. Daudzi pērk pa daļām – kad ir alga, tad arī granulas,” viņa raksta.
Sieviete jautā, kur šādā situācijā ir cenu griesti, piebilstot: “Apkure taču nav luksusa prece.”
Daļa komentētāju uzskata, ka kurināmajam naudu vajadzētu sākt atlikt jau pavasarī, nevis gaidīt rudeni. Ieraksta autore tam iebilst, norādot, ka cilvēkiem, kuri dzīvo no algas līdz algai, šādas iespējas bieži vien vienkārši nav.
Citi diskusijas dalībnieki aicināja izvērtēt savus pārējos tēriņus un atteikties no dārgākiem vaļaspriekiem, ja ģimenei nepietiek līdzekļu apkurei. Vēl citi šādu pieeju kritizēja, norādot, ka cilvēka finansiālās grūtības nevar reducēt tikai uz it kā nevajadzīgu izdevumu samazināšanu.
Plašas diskusijas izraisīja arī jautājums par cenu griestiem.
Kāds komentētājs norādīja, ka cenu ierobežošana nozīmētu, ka starpība starp tirgus cenu un noteikto cenu tik un tā kādam būtu jāsedz – valstij, ražotājam vai patērētājiem netiešā veidā.
Savukārt citi uzskatīja, ka ārkārtīgi augstu cenu gadījumā ražotāji un tirgotāji varētu samazināt savu peļņas daļu.
Izskanēja arī praktiskāki risinājumi. Kāds granulu katla īpašnieks stāstīja, ka šobrīd atkal apsver kurināšanu ar malku, bet citi minēja siltumsūkņus vai kombinētu apkures sistēmu. Savukārt komentāros tika atgādināts, ka maznodrošinātām un trūcīgām mājsaimniecībām pašvaldībās iespējams pretendēt uz mājokļa pabalstu, kura aprēķinā var tikt ņemti vērā arī izdevumi par apkuri.
Cik granulas maksāja pagājušajā apkures sezonā?
Pagājušajā apkures sezonā granulu cenas bija ievērojami zemākas nekā šovasar.
2025. gada decembrī granulu cena mājsaimniecībām Latvijā bija sasniegusi aptuveni 240 eiro par tonnu bez PVN, kas tobrīd bija par aptuveni 30 eiro vairāk nekā sezonas sākumā.
Latvijas Biomasas asociācija “LATbio” cenu kāpumu toreiz saistīja galvenokārt ar izejmateriālu deficītu Vācijas un Austrijas tirgos, kas palielināja ārvalstu pircēju interesi par Latvijas produkciju.
Situācija īpaši saasinājās 2026. gada ziemā.
Februārī LA.LV rakstīja, ka vēl iepriekšējā gada nogalē granulas maksājušas aptuveni 240–250 eiro par tonnu, bet aukstās ziemas un deficīta apstākļos atsevišķās tirdzniecības vietās cena sasniegusi jau 380–450 eiro par tonnu.
Šovasar problēmas turpinājās. Jūlijā LA.LV vēstīja, ka granulu cenas Latvijā bija pieaugušas aptuveni par 30%, bet veikalos atsevišķviet bija vērojams arī deficīts. Viens no galvenajiem iemesliem bija ļoti lielais pieprasījums no Polijas, kur tirgotāji aktīvi veidoja krājumus nākamajai apkures sezonai.
Patlaban, pēc “LATbio” vadītāja Didža Paleja LETA sniegtās informācijas, cena pie Latvijas ražotājiem ir aptuveni 290–320 eiro par tonnu bez PVN.
Tādējādi, salīdzinot ar aptuveni 240 eiro par tonnu pagājušās apkures sezonas sākumposmā, pašreizējais cenu līmenis joprojām ir būtiski augstāks.
Kāpēc granulu cenas tik ļoti svārstās?
Viens no svarīgākajiem faktoriem ir izejvielu cena. Granulu ražošanai nepieciešamas skaidas, šķelda un citi kokapstrādes blakusprodukti, un to pieejamība tieši ietekmē gala produkta cenu. LA.LV, atsaucoties uz nozares pārstāvjiem, rakstīja, ka šovasar granulu cenu kāpumu būtiski veicināja tieši dārgākas skaidas un citi izejmateriāli.
Cenu ietekmē arī pieprasījums ārvalstīs. Īpaši būtiska loma šogad bijusi Polijai, kur valsts atbalsta pāreju no ogļu apkures uz granulu katliem. Tas palielinājis Polijas tirgotāju un izplatītāju interesi par Latvijā ražotajām granulām un radījis papildu konkurenci par pieejamo produkciju.
Granulu cenu nosaka arī elektroenerģijas izmaksas, jo ražošanas process ir energoietilpīgs, kā arī darbaspēka, transporta un iepakojuma izmaksas.
Nozīme ir arī laikapstākļiem – ilgstošs lietus var apgrūtināt mežizstrādi un samazināt nepieciešamo izejvielu pieejamību. LA.LV jau iepriekš norādījis, ka tirgus cenu veido ne vien pieprasījums, bet arī izejmateriālu, elektrības un citu ražošanas resursu izmaksas.
Tirgū vērojama arī sezonāla likumsakarība – tuvojoties apkures sezonai, pieprasījums parasti palielinās. Savukārt, ja patērētāji kurināmo sāk masveidā iepirkt vienlaikus, rodas papildu spiediens uz pieejamību un cenu.
Tomēr parādījusies laba ziņa – pieprasījums sāk mazināties
Tagad situācija sākusi stabilizēties. “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs aģentūrai LETA norādījis, ka septembrī pieprasījums pēc granulām samazinās gan vietējā, gan eksporta tirgū.
Granulu pieejamība pie ražotājiem esot uzlabojusies, lai gan pie atsevišķiem uzņēmumiem vēl saglabājas rindas. Samazinājusies arī Polijas pircēju aktivitāte – ja iepriekš Latvijas granulas uz Poliju eksportētas par aptuveni 350 eiro tonnā bez PVN, tad šobrīd cena nokritusies līdz aptuveni 300 eiro tonnā.
Palejs prognozē, ka cenas varētu turpināt samazināties, tomēr kritums, visticamāk, nebūs straujš. Rīgai tuvākie ražotāji izteiktāku cenu samazinājumu sagaidot ap oktobra vidu.
