2823 zemnieku saimniecībās nav ierīkotas prasībām atbilstošas kūtsmēslu krātuves 2
Valsts vides dienests sācis administratīvo lietvedību pret vienu no lielākajiem Latvijas gaļas liellopu audzētājiem – Turcijas uzņēmējiem Konukoglu ģimenei piederošajām SIA “Bovine” un SIA “Baltija Agrar” – par neatbilstošu kūtsmēslu glabāšanu Vecumnieku novadā. Makužu fermā un Aizkalnos tiek turēti ap 880 liellopu, kas būtiski apdraud vidi. Pārbaudes laikā vides inspektors šeit atklājis arī neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu.
Kopumā Latvijā šogad konstatēti 45 pārkāpumi kūtsmēslu apsaimniekošanā, informē Evita Beitlere, Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes kontroles daļas vadītāja.
Būtisku vides piesārņojumu ar kūtsmēsliem Valsts vides dienests konstatējis arī zemnieku saimniecībā “NS Āboliņš” Vecumnieku novadā. Arī cūkaudzēšanas saimniecībā SIA “Uzvara-Strauti” Bauskas novadā kūtsmēsli jau ilgstoši tiek uzglabāti neatbilstošā krātuvē.
“Pārejas periods, protams, ir veicinājis situācijas uzlabošanos, bet joprojām ir liels skaits lauksaimniecības uzņēmumu, kas uzglabā kūtsmēslus neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. Dažkārt lauksaimnieki, it īpaši mazās novietnēs, pieņem lēmumu samazināt lopu skaitu, lai nesasniegtu piecas liellopu vienības īpaši jutīgā teritorijā un desmit pārējā teritorijā,” atzina E. Beitlere.
Saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem Latvijā prasībām atbilstošas kūtsmēslu krātuves nav izveidotas katrā trešajā saimniecībā – 2823, turklāt 910 saimniecībās to nav vispār.
Ir tikai divi izņēmumi, kad lauksaimnieki var nebūvēt mēslu krātuvi. Viens – ja dzīvniekus tur dziļajā kūtī un kūtsmēslus uzkrāj tajā, otrs – ja dzīvnieki tiek turēti āra apstākļos.
Ja dzīvnieku novietnē īpaši jutīgā teritorijā ir pieci lielopi, bet citur – desmit, pakaišu kūtsmēslus atļauts uzglabāt pie fermas līdz to tālākai izmantošanai. Virca ir jāsavāc īpašā tvertnē.
Ierīkojot pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanas laukumu ārpus dzīvnieku novietnes, kūtsmēsliem jābūt tik sausiem, lai tos varētu sakraut kaudzē un no tiem neplūstu virca. Pakaišu kūtsmēslu daudzums uzglabāšanas laukumā atbilst vienā gadā laukā iestrādājamam kūtsmēslu apjomam. Savukārt kūtsmēslu krātuvei jābūt tik lielai, lai tajā varētu uzkrāt astoņu mēnešu kūtsmēslu apjomu.
Sods par neatbilstošu kūtsmēslu uzglabāšanu fiziskajām personām ir no 30 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 70 līdz 1400 eiro. Lauksaimniecības uzņēmumiem var tikt piemērota arī piespiedu izpildes procedūra, kas paredz piespiedu naudas apmēru no 50 līdz 10 tūkst. eiro.
