Konkursa “Latvijas Gada auto” 20 gadus ilgajā un raibajā vēsturē piedzīvots neparasts pavērsiens 0
Atis Jansons, konkursa žūrijas priekšsēdētājs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Konkursa 20 gadus ilgajā un raibajā vēsturē neparasts pavērsiens – divas dienas pretendenti bija apskatāmi pašā Vecrīgas sirdī. Vienā dienā tikai statiski, bet nākamajā dienā šeit startēja arī žūrijas biedru testu braucieni. Un skatītāji varēja dzirdēt arī pretendentu balsis. Jāsaka gan – trešdaļā gadījumu visai klusas. Jo elektromobiļiem izpūtēju nav…
Tāda “labākā auto” nav
Tas atgādinājums visiem, kas savas izvēles atvieglošanai gaida žūrijas balsojuma rezultātus. Piešķirts tiek tituls “Gada auto”. Proti – žūrijas 12 vērtētāju izpratnē spilgtākais, interesantākais gada jaunums. Nevis visai plašajai un raibajai publikai universāli labākais un piemērotākais. Tāda nav.
Piedevām – jau pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad titulu ieguva “Mercedes”, mēs vienojāmies, ka vairāk tā nedarīsim. Neļausimies gluži saprotamai (arī Doma laukumā redzamajai) sajūsmai par ļoti dārgas tehnikas dizaineru un inženieru meistardarbiem.
Latvija nav Arābu Emirāti. Mēs esam visai trūcīgi, un tādēļ tituls jādod kādam pieticīgākam un plašākai publikai reāli pieejamam auto.
Tātad – “premium” kategorija, kurā šogad pieteikti visu trīs vācu grandu pārstāvji, cīnās par savu titulu. Galvenais tiem dots netiks. Elektriskie auto (sacensībā startē veseli septiņi) to nedabūs, jo ir pārāk dārgi un tādēļ Latvijas autoparka tik vēlamajā atjaunošanā pagaidām piedalās tikai simboliski. Un šajā konkursā saņems tikai savas papildnominācijas speciālu balvu.
Kurš var uzvarēt?
Kāds no ne visai lielajiem, bāzes cenā ap 20 000 eiro līmenī. No mazās (garums līdz četriem metriem) klases būtu ļoti piemērots… Kur tādi? Divi elektriskie (“Honda-e” un “Mini SE”). Vilinoši, bet, kā jau teikts, dārgi.
Un šis. “Toyota Yaris”. Jau iepriekšējā versijā populārs (piektais visvairāk pirktais mazauto Eiropā). Tagad, šķiet, vēl glītāks. Un foršākais šķiet tas, ka pat viena modeļa ietvaros tiek piedāvāta plaša variāciju izvēle.
Versija ar litrīgu benzīna motoru (cena ap 14 000) būs iegādē lētākā, izmešu līmenis (zaļi taču gribam būt) tikai nedaudz pārsniedz 100 g/km. Šis, ar kuru piektdien braucu, ir par veseliem astoņiem tūkstošiem dārgāks, bet degvielu tērē mazāk, CO2 izplūde iekļaujas visstingrākajās normās. Jo – šis ir hibrīds. Trešdaļa no 120 ZS te elektriski.
Un brauc šis vienkārši super!!! Jāatzīst – vecais rallists pat mazliet azartā iekrita. Akmens un Salu tilta pievedloki (mitri), ar trešo robu velkot, tad gāzīti atmetot, uz skaistas vadāmas slīdītes robežas, labējā joslā priekšā kādam traktoram iespraucos garšīgi, precīzi. Kaifs!
Un labākais – degvielas patēriņa rādītājs, startā uz nullītēm nomests, finišā rāda 4,2/l uz 100 km. Būtu braucis rātni, būtu vēl mazāk. Gada ekonomija (ar pliku benzīna motoru salīdzinot) – vairāki simti eiro.
Laikam jau šīs kombinētās piedziņas ir šī brīža labākais eko kompromiss. Dārgs? Nu krietni tomēr lētāks par EV. Šajā “Yaris” turklāt par tiem astoņiem tūkstošiem klāt pielikts ne tikai elektromotors.
Te ir visai solīda salona ādas apdare, te ir visi iespējamie elektroniskie palīgi un informatori. Gluži vai “premium” līmenī. Vārdu sakot – labs. Var uzvarēt. Ja vien tomēr pie plašuma radušajiem neliksies pārāk maziņš. Vai zems.
Tad šie dosies uz krosoveru pusi.
Dīzelis nav miris
Arī tur atrodami ļoti labi hibrīdi. Pat no rozetes lādējami. Tie pirmos 50, varbūt pat 100 km brauc bez degvielas patēriņa. Un savus enerģijas krājumus, pietiekamus braucienam līdz pat 1000 km tālam mērķim, var papildināt dažās minūtēs. Dārgi?
Braucu bez elektrības. Ar lētāku modernu “Peugeot” dīzelīti. CO2 izmeši – zem 100 g/km. Patēriņš – zem četriem litriem. Rūcieniņš gluži kā benzīnniekam. Dinamika arī. Ņemiet droši.
Sevišķi, ja jūsu programmā nav tikai īsi pilsētas pārskrējieniņi, kuros dīzeļi ne tikai iesilt lāgā nepaspēj, bet arī savus superfiltrus neattīra.
Dīzeļi paliek. Gan kompaktos krosoveros, gan lielos džipos. Tie (“Kia Sorento”, piemēram) gan šķiet kļuvuši mazliet dārgāki. Laikam jau ražotājam tomēr tās Eiropas ekonodevas jāmaksā, un šis, protams, zaudēto no klienta iekasē. Bet šim klientam tas nesāp.
Viņš grib lielu kuģi bez uzlādes problēmām. Ērtu brīvību. Un nav jau tā nemaz tik baigi dārga. “Mercedes GLB”, ar kuru pašlaik pār Doles HES dambi braucu, maksā vien pusi no “Audi e-tron”…
Savādā sacīkste
Šis varētu būt mans sapņu auto (ja es būtu kādu strēķi jaunāks un tik dārgiem sapņiem vēl ļautos). Veidols bez ārišķībām, lepns un pieklājīgs. Gaita – nez vai kas labāks iespējams. Ietilpība – ar karalisku rezervi tām reizēm, kad visus mazbērnus uz ezermalu vedīšu vai pats tur nakšņot sadomāšu.
Emblēma, kura mani pasargās no skeptiskajiem (stulbajiem, protams) skatieniem, kurus tagad pie “Sky” veikala jūtu sava “Suzuki” virzienā raidītus. Sapņu auto…
Bet laikam tomēr ne. Neņemšu. Jo nevaru pieņemt piecus superspožos ventilācijas atveru riņķus panelī, kuri krēslā piedevām iegaismojas, piedodiet, pretīgi lillā.
Nevaru piedot savai jaunības mīlestības trīszaru zvaigznei došanos šādā Austrumu karnevāla spilgtumā. Man šis izlēciens traucē!
Ļoti žēl, ka pat tāda firma iesaistās savādajā salonu izraibināšanas un “izskaistināšanas” sacīkstē. Laikam jau citās jomās iespējas ir izsmeltas. Labi brauc, stūrējas, bremzējas visi. Arī korejieši, japāņi, rumāņi.
Nu vajag kādu superekrānu. Ja lielāku vairs nevar, jāpagarina vizuālie akcenti ar kaut ko spoguļspožu. Vai jāpārtaisa klasiskais stūres rats no apaļa par kantainu (“Peugeot” niķis), piedevām iebūvējot šo sacerējumu tā, ka aizsegts tiek instrumentu panelis…
Tā es Doma laukumā pie “MB GLB” un “Peugeot 2008” pukojos. Tad pienāca Juris Z. (arī sirms) un teica – bet man patīk…
Jā, grūti būs nobalsot. Starp citu – to varēsiet darīt arī jūs visi. Interneta balsojums par “Tautas simpātiju” sāksies pavisam drīz. Beigsies decembra sākumā, kad notiks uzvarētāju apbalvošana. Diemžēl – virtuālajā vidē.
