12
Latvija starp ES lejasgala valstīm
Šobrīd, apskatoties uz faktoriem un priekšnoteikumiem augstākas labklājības sasniegšanai nākotnē, jāsecina, ka rezultāti, kā jau gaidīts, ir tikai viduvēji. Piemēram, salīdzinot Latvijas spēju eksportēt augstas pievienotās vērtības produktus, jāsecina, ka šobrīd situācija ir nedaudz uzlabojusies, salīdzinot ar krīzes un pēckrīzes periodu. Latvija vismaz vairs nav Eiropas Savienības (ES) valsts ar viszemāko šādu produktu eksporta īpatsvaru. Tomēr joprojām Latvijas rādītājs atrodas starp ES lejasgala valstīm, un par vairāk nekā trešdaļu atpaliek no ES vidējā rādītāja. Tas arī loģiski – nevar gaidīt, ka valsts ar viduvēju izglītības sistēmas kvalitāti sāks masveidā radīt izcilas kvalitātes starptautiski konkurētspējīgus produktus.
Turklāt, domājot par iespējām Latvijai šo atpalicību no citām ES valstīm tuvākajā nākotnē novērst, atkal jāsecina – izredzes nav spožas. Inovāciju ziņā Latvija atkal atrodas Eiropas valstu lejas daļā, kamēr mūsu kaimiņvalstis – Igaunija un Somija – ir vai nu tuvu pie ES vidējā rādītāja, vai pat virs tā.
Bez inovācijām ir ļoti grūti (praktiski neiespējami) radīt starptautiski konkurētspējīgu augstas pievienotās vērtības produktu, savukārt bez kvalitatīvas izglītības sistēmas nav cerību, ka inovāciju jomā situācija nākotnē būtiski uzlabosies. Līdz ar to nevajadzētu lolot ilūzijas, ka bez būtiskas izglītības kvalitātes celšanas Latvijā jebkad būs iespējams sasniegt attīstīto Eiropas valstu labklājības līmeni.
