Iekšsienas vai ārsienas? 14
Katram siltināšanas materiālam ir savi plusi un mīnusi. Akmens vate uzskatāma par stabilāku, savukārt putuplasts ir ekonomiskāks. Cits jautājums – siltināt iekšsienas vai ārsienas. Te jau slēpjas estētika. No ārpuses nosiltināta koka guļbūves māja neizskatīsies pēc tradicionālās guļbūves, kuras liela daļa vērtības ir tieši ārējā izskatā. Tātad, ja vēlas saglabāt mājas īpašo izskatu, to siltina no iekšpuses. Tas attiecas arī uz visām vēsturisko stilu mājām, kam 10 – 20 cm biezs pārklājums pilnībā pārmainīs fasādes elegantās proporcijas. Šādas mājas var nosiltināt no iekšpuses. “Par labu vecas mājas siltināšanai no iekšpuses runā tas, ka, siltinot no ārpuses ar 20 cm biezu kārtu, par 30 cm būtu jāpagarina jumta spāru gali, jo jumta pārlaidums pār sienu ir aprēķināts pēc formulas. Samazinot jumta pārlaidumu, uz sienas nonāk vairāk nokrišņu un var to ar laiku bojāt,” atgādina tradicionālās celtniecības eksperts Ojārs Skujiņš.
Vēdināšanas sprauga
Koka un koka karkasa sienas ir elpojošas un tām obligāti nepieciešamas ventilācijas spraugas. Betona, fibrobetona, akmens un ķieģeļu sienām mitruma apmaiņas režīms ir līdzīgs kā apmetumam, tādēļ ventilācijas sprauga nav vajadzīga, fasādes var apmest un krāsot. Visām siltinājuma sistēmām, ja tās netiek tieši apmestas, bet apšūtas ar apdares materiālu, nepieciešama 25 – 50 mm liela vēdināšanas sprauga, kas nodrošina mājas ārsienas elpošanu – brīvu mitruma plūsmu abos virzienos.
