Foto – Shutterstock

Jumta aprūpe vasarā. Kas jādara kārtīgam saimniekam? 0

Siltā sezona ir piemērotākais laiks jumtu tīrīšanai, krāsošanai vai pat jauna jumta uzlikšanai, turklāt der izmantot atlaides jumta klājumu materiāliem. Pētot atlaides, protams, jāatceras vecā patiesība, ka skopais maksā divreiz, tāpēc labāk izvēlēties pārbaudītus tirgotājus un materiālus.

Reklāma
Reklāma
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Lasīt citas ziņas

Jaunums jumtu izolācijas segumu jomā ir plānslāņa atstarojoša izolācija. Tā sastāv no alumīnija folijas un trim slāņiem ugunsizturīga putota polietilēna, kas ar termisko metināšanu savstarpēji savienoti visā virsmas platumā. Siltumu atstarojošiem slāņiem mijoties ar siltumu izolējošiem slāņiem, materiāls praktiski nelaiž cauri infrasarkano starojumu un panāk ievērojamu enerģijas ietaupīšanu. Uzskata, ka tas apvieno jumta plēvi, siltumizolāciju un tvaika izolāciju vienā daļēji elastīgā materiālā, turklāt tam ir laba skaņas slāpēšanas spēja, tāpēc uzskatāms arī par akustisko izolāciju.

Karstais laiks ļauj pārliecināties, vai jumtam ir pietiekami laba siltumizolācija. Ja telpas vasaras svelmē stipri sakarst, der labāk nosiltināt bēniņus. Vispirms pārbauda, vai bēniņos ir atvērti ventilācijas lodziņi, kam jāatrodas jumta galos. Ja lodziņi ciet, tad ir noslēgtas gaisa straumes, kas bēniņus dzesē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Siltināt jumtu pārmērīga karstuma dēļ ir pārspīlējums. Tas jādara, ja bēniņos grib ierīkot dzīvojamo telpu. Lētāk un praktiskāk ir nosiltināt bēniņu grīdu ar 20 – 30 cm biezu izolācijas materiālu, piemēram, beramo akmens vati vai ekovati, ko var bērt virsū vecajai izolācijai. Savlaicīgi jāpadomā par laipām. Daži siltināšanas eksperti iesaka bēniņos pa perimetru uzsliet plāksni (piemēram, dēli) siltinājuma slāņa biezumā, tā lai paliktu gaisa sprauga, t. i., līdz jumta segumam būtu 10 – 15 cm.

Starp citu, karstā laikā māju var padzesēt, uz jumta ar šļūteni regulāri laistot ūdeni, kas iztvaikojot paņem daļu siltuma.

Jumta segumiem kaitē sūnas, kuru saknītes izstrādā šķidrumu, kas, barojot augu, bojā pat metāla un akmens materiālus. No metāla un akmens jumtiem sūnas vis­efektīvāk var nomazgāt ar augstspiediena mazgātāju. Ja tāda nav, sūnas var nošķūrēt no jumta un segumu nomazgāt. No mīkstākiem jumta segumiem sūnas notīra saudzīgāk, lai nesabojātu virsmu. Var nomazgāt ar ūdeni un tad pārklāt ar aizsarglīdzekli. Veikalos nopērkami dažādi speciālie fungicīdi, kas aizkavē sūnu rašanos. Tiesa, izmantojot pārāk spēcīgus fungicīdus, tie var nonāk augsnē un saindēt augus. Tāpat nopērkams efektīvs fungicīds, ar kuru var apstrādāt pašas sūnas, kas izžūst un nobirst.

Ja jumta seguma krāsojums kļuvis nevienāds, to var piekrāsot, izmantojot speciālas un katram materiālam atbilstošas krāsas. Pat koka šindeļu jumtu var krāsot, taču niedru jumtu izlabo, to nofrēzējot.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.