Foto: Shutterstock

Lapu kokaugi aug ātrāk, skujeņi – lēnāk: kurš dzīvžogs ir labāks? 4

Avita Jasliņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Lasīt citas ziņas

“Kurš dzīvžogs ir labāks? Kurš ātrāk aug?” – jautā Nikolajs J.

Primāri dzīvžoga materiāla izvēli nosaka tā funkcionalitāte un novietojums ainavā. Tas, kas iederas nelielā pilsētas dārzā, ne vienmēr būs labākā izvēle plašai lauku sētai. Ātraudzīgāki būs lapu kokaugi, savukārt skujeņi augs lēnāk.

CITI ŠOBRĪD LASA
Kādu dzīvžogu izvēlēties

3E princips

Ierīkojot dārzu/stādījumus, vienmēr ieteicams ievērot 3E principu: ekoloģija, ekonomija, estētika. Ekoloģija šajā gadījumā ietver augšanas apstākļus: apgaismojumu, augsnes īpatnības, kopējo ainavu. Ekonomija ir pareiza augu izvēle, ievērojot ekoloģiju. Estētika – ievērojot ekoloģiju un ekonomiju, pareizi izraudzītie augi iederēsies ainavā, labi jutīsies un izskatīsies bez papildu rūpēm.

Visu gadu vai tikai vasarā?

Pirms zaļās sienas stādīšanas jāpadomā, vai dzīvžogs kā aizsegs nepieciešams visu gadu vai pārsvarā vasarā, kad vairāk uzturamies savā ārtelpā, cik augstam tam vajadzētu būt, cik daudz laika, pūļu un līdzekļu esat gatavi ieguldīt tā kopšanai.

Īpaši laukos būtiski respektēt ainavu, un vislabākā priekšā teicēja ir pati daba – laukos stādām to, kas piederīgs Latvijas ainavai.

Ja dzīvžogs svarīgs visu gadu, tad izvēle ir mūžzaļie kokaugi.

Pilsētā, kur vieta dārzā nereti ierobežota, dzīvžogam ir piemēroti skujeņi ar šauru kolonveida augumu.

• Var izmantot rietumu tūjas (Thuja occidentalis L.). Ja vēlas ģeometrisku, blīvu sienu, jāstāda šķirne ‘Brabant’. Šajā gadījumā vismaz pāris reižu gadā dzīvžogs būs jāformē. Tas prasīs laiku un līdzekļus kaut vai atbilstīga instrumenta sagādei vai speciālista algošanai. Vienkāršāk būs ar kādu no kolonveida šķirnēm, kā ‘Smaragd’, ‘Boothii’, ‘Columna’ vai kādu līdzīgu. Interesanti izskatīsies dzīvžogs, kurā pamīšus vai ar noteiktu ritmu stādītas šķirnes ar zaļām un dzeltenām skujām. Bet tas, protams, ir gaumes jautājums.

• Ja nepatīk tūjas, var izvēlēties kādu no parastā kadiķa (Juniperus communis) šķirnēm ar kolonveida augumu, piemēram, šķirni ‘Hibernica’, ‘Arnold’, ‘Stricta’.

• Ēnainā vietā labi jutīsies parastās īves (Taxus baccata), piemēram, kolonveida šķirne ‘Fastigiata’.

• Ja dzīvžogs nepieciešams ārpus pilsētas, tad ainavā daudz organiskāk par ierastajām tūjām iederēsies egles, priedes vai kadiķi.

Reklāma
Reklāma

• Smagākās augsnēs, ēnainās vietās labi iederēsies un izskatīsies egļu dzīvžogs, piemēram, parastās egles (Picea abies) šķirnes ‘Aurescens’, ‘Cupressina’, ‘Remontii’ un citas ar kolonveida augumu. Šķirnes izvēli nosaka tas, cik augstu vēlas zaļo sienu, ļaujot kokam augt bez galotņošanas. Skaista un savdabīga ar savu divkrāsu skuju ir Serbijas egle (Picea omorika).

• Smilšainās un vieglās augsnēs labs dzīvžoga materiāls ir kalnu priede (Pinus mugo).

Izvēloties skujkoku šķirni dzīvžogam, jāņem vērā kokaugu izmēri pieaugot gan augstumā, gan platumā. Visi skujeņi ir samērā lēnaudzīgi, stādi ir dārgāki nekā lapu kokaugu.

Ja dzīvžogs vairāk aktuāls vasarā, tad droši var izvēlēties kādu no lapu kokaugiem. Salīdzinājumā ar skujkokiem tie veģetācijas laikā mainās – ir kaili bez lapām, ar lapām, ar ziediem, ar augļiem un rudenī krāsojas – un ar to ir interesanti. Lapu kokaugu dzīvžogu var stādīt kā brīvi augošu vai kā formējamu. Formēšana ir papildu rūpes.

Augu izvēle atkarīga no iecerētā dzīvžoga augstuma. Brīvi augošu dzīvžogu var stādīt, grupējot dažādus līdzīga auguma krūmus, var tos miksēt ar dažādu krāsu lapojumu.

Izplatītākie augi vidēji augstam dzīvžogam

• Irbeņlapu fizokarps (Physocarpus opulifolius) ir ātraudzīgs, pieticīgs. Interesantas ir šķirnes ar tumši sarkanbrūnu vai dzeltenu lapojumu. Stādaudzētavās plaši pieejams.

• Grimoņi (Cornus) labi augs arī mitrākās vietās. Tie ir pārsteidzoši daudzveidīgi – ar krāsainiem dzinumiem, krāsainu lapojumu. Košo dzinumu dēļ var būt interesants akcents arī bez lapām – iedomājieties, cik pārsteidzoši redzēt sarkanus (baltā grimoņa Cornus alba šķirne ‘Sibirica’), iedzelteni oranžus (asinssarkanā grimoņa Cornus sanguinea šķirne ‘Winter Surprise’) vai dzeltenzaļus (atvasainā grimoņa Cornus stolonifera šķirne ‘Flaviramea’) žagarus baltā sniegā!

• Spirejas (Spiraea). Lielāka auguma ir pavasarī baltiem ziediem ziedošās, piemēram, asā spireja (Spiraea x arguta), pelēkās spirejas (Spiraea x cinerea) šķirne ‘Grefsheim’ un citas.

• Pēdējā laikā īpaši pilsētās populāri dzīv­žogā stādīt parasto skābardi (Carpinus betulus). Šāds dzīvžogs jāformē, un to var audzēt 1,5–6 metrus augstu.

• Interesanti izskatās formēts lapegļu (Larix) dzīvžogs.

• Augstākam dzīvžogam piemēroti arī parastie ceriņi (Syringa vulgaris) – viens no lieliskākajiem augiem arī putekļu aizturēšanai.

• Ar smaržu ziedēšanas laikā reibinās filadelfi (Philadelphus) jeb tautā saukti par jasmīniem. Daudzi nezina, ka filadelfi ir dažādi. Fantastisks, augumā neliels ir Lemuāna filadelfs (Philadelphus x lemoinei) – tā ziedi smaržo pēc meža zemenēm.

• Laukos, kur tālāks skatpunkts, dzīvžogos var stādīt parastās lazdas (Coryllus avelana) – augus ar pievienoto vērtību: labs nektāraugs bitēm, rudenī rieksti. Ir šķirnes ar sarkanbrūnām lapām, piemēram, ‘Atropurpurea’, ‘Fuscorubra’, ‘Moskovskij Rubin’.

• Līdzīgi lauku ainavā iederēsies arī melnais plūškoks (Sambucus nigra) ar vērtīgajām ogām. Arī šim augam ir šķirnes ar interesantas formas vai krāsainām lapām.

• Arī plašajā un daudzveidīgajā kārklu (Salix) saimē var lūkot pēc piemērota materiāla dzīvžogam laukos. Līdzīgi kā grimoņiem daudziem kārkliem ir krāsaini dzinumi, kas ainavu papildinās bezlapu stāvoklī.

Bez minētajiem augiem ir vēl citi, kurus var izmantot dzīvžogam. Ja vieta un koncepcija atļauj, plašākās teritorijās kā dzīvžogu var stādīt lielākus kokus.

Ievēro!

Stādot dzīvžogu, jādomā par augu labsajūtu ilgtermiņā – stādāmā vieta jāsagatavo un jāielabo atbilstīgi izraudzīto augu prasībām.

Ja stāda, piemēram, tūju dzīvžogu, rok 0,6 x 0,6 x 06 metru tranšeju. To piepilda ar auglīgu augsni, daļēji izmantojot norakto. Pirmajā gadā pēc stādīšanas svarīgākais kopšanas darbs ir laistīšana.

Latvijas stādaudzētavās ir plašs dzīvžogu stādmateriāla klāsts. Atliek vien izvēlēties kāroto. Konteinerstādus var stādīt visas sezonas laikā.