Kāpēc ģimenes sīpoli izaug ar daivām? 0
“Kāpēc ģimenes sīpoli izaug ar daivām?” IRĒNA RĒZEKNĒ
Latvijā par ģimenes sīpoliem dēvētie patiesībā ir šalotes, dārza sīpolu pasuga (Allium cepa var. aggregatum), ko agrāk uzskatīja par atsevišķu sugu.
– Ģimenes sīpoliem atkarībā no genotipa ir vairāk vai mazāk tā saukto centru, kas nodrošina dalīšanos, – skaidro Pūres Dārzkopības pētījumu centra vadošā pētniece Līga Lepse.
Šalotes ir mazākas par parastajiem sīpoliem. Ārēji izskatās kā iegareni sīpoli, taču nomizotas sadalās ķiplokam raksturīgās 2–3 daiviņās, bet prāvākās sastāv pat no sešām daivām. Stipri cero, tāpēc lielākoties pavairo veģetatīvi. Augiem ir divgadīgs attīstības cikls. Atkarībā no šķirnes sausās zvīņas var būt baltā, pelēkā, dzeltenā, sarkanā vai sarkanbrūnā tonī, bet sulīgās zvīņas ir baltas. Šalotēm piemīt īpaša, pikanta garša.
Lai tās pirms laika nesadalītos, jāstāda vienādos attālumos (apmēram 15 cm citu no citas) un augšanas laikā augsne jāirdina, jāravē, jādod papildmēslojums, sausuma periodos jālaista (sevišķi vasaras sākumā).
