Eksperts: Latvija varētu kļūt par visneizdevīgāko valsti alkohola pirkumiem 3
Autors: Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols
Pašreizējā situācija ar stiprā alkohola akcīzes nodokli ir tāda, ka Latvija pagaidām vēl ir visizdevīgākā valsts alkohola pirkumiem, taču no nākamā gada 1. marta, ja nekas nemainīsies, mēs būsim visneizdevīgākā.
Proti, 1. martā ir paredzēta akcīzes nodokļa likmes palielināšana par 30%, salīdzinot ar pašreizējo.
Visticamākais, tas novedīs pie pilnīgas vai daļējas pierobežas veikalu pārcelšanās uz Igauniju, kopā ar viņiem uz kaimiņvalsti aizies arī naudas plūsma un nodokļu ieņēmumi.
Kādas būs sekas? Latvijas un Igaunijas pierobežā atrodas apmēram 20% Latvijas alkoholisko dzērienu tirgus.
Vai Latvijai jāsaglabā alkohola akcīzes plaisa?
Nodokļu ieņēmumu ziņā tie ir apmēram 70 miljoni eiro – PVN un akcīzes nodoklis kopā, nemaz nerēķinot nodokļu ieņēmumus no degvielas un citu preču iegādes, kā arī nakšņošanas un ēdināšanas pakalpojumiem.
Salīdzinājumam – viss alkohola nozares pienesums nodokļos pērn bija 390 miljoni eiro.
Naudas plūsmas ziņā pierobežas veikali pārsniedz 100 miljonus eiro un atkal – nemaz nerēķinot visus pārējos pakalpojumus un preces.
Jau šīgada akcīzes nodokļa svārstības noveda pie apgrozījuma samazināšanās 10% apmērā, spriežot pēc tirgotāju aptaujas. Šis rezultāts ir labāks, nekā tika cerēts. Vai tiešām esam gatavi zaudēt visu pierobežas tirdzniecību?
Nav skaidrs, kādēļ Latvijai vispār būtu nākamā gada pavasarī jāmaina akcīzes nodokļa likme alkoholam.
Atsauces uz mutisku vienošanos, kas slēgta Baltijas Asamblejas laikā, šķiet nenopietnas, jo paši politiķi uzsver, ka nekas no šajās asamblejās runātā nav “akmenī iecirsts”.
Ne Igaunijas, nedz Lietuvas premjeri vismaz publiski nav pauduši, ka viņi būtu gatavi ķerties pie kāda saskaņota akcīzes nodokļu likmju harmonizācijas plāna Baltijas mērogā.
Tas liek apšaubīt tēzi, ka tuvāko mēnešu laikā varētu tikt panākta starpvalstu vienošanās par akcīzes nodokļa likmju vienādošanu.
Vēl vairāk – būtu svarīgi saprast, ka no vienādām akcīzes nodokļa likmēm Latvija būs zaudētāja – vienāda akcīzes nodokļa gadījumā Igaunija pilnībā saglabās Somijas un pašas Igaunijas pircēju plūsmu, bet Latvija neiegūs neko.
Pat ja šāda vienošanās tiktu panākta, kam es neticu, tad otrs ieguvējs būtu Polija, jo tur šī nodokļa likme ir būtiski zemāka.
Tādēļ visticamāk, ka arī Lietuva nepiekritīs šādai nodokļu likmju vienādošanai, jo objektīvās Lietuvas intereses drīzāk prasa akcīzes likmju vienādošanu ar Poliju.
Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Igaunija samazināja alkohola akcīzi, ir strauji krītošais tūristu skaits Tallinā un citās Igaunijas pilsētās – samazinājums pērn vērtējams kā vismaz 100 tūkstoši tūristu, kritās viesnīcu, ēdināšanas uzņēmumu un izklaides iestāžu apgrozījums.
Latvijai būtu vērts pārdomāt, vai krasa akcīzes nodokļa palielināšana neradīs līdzīgus efektus.
Ja akcīzes nodoklis 1. martā tiks pacelts par 30%, tad stiprā alkoholiskā dzēriena litrs nevarēs maksāt mazāk par 15 vai 16 eiro, tas ir dārgi. Visiem, kas brauc uz ārzemēm, parādītos būtiska motivācija pirkt alkoholu tur un nepirkt Latvijā.
Neskatoties uz mazāku iedzīvotāju skaitu, Igaunija pēdējos 20 gados iekasējusi krietni vairāk no alkohola akcīzes – vismaz 200 miljonus eiro, galvenokārt – pateicoties somu tūristiem.
Alkohola nozares priekšlikums ir saglabāt esošo akcīzes nodokļa atšķirību ar Igauniju un ļaut arī Latvijai nopelnīt no tā.
