Latvijas iedzīvotāji ir mobili: dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus 0
Latvijas iedzīvotāji dienā vidēji noiet 2,7 kilometrus, bet ar velosipēdu nobrauc vidēji 10,6 kilometrus, trešdien, informējot par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto aptauju par iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem, žurnālistiem sacīja projekta vadītāja Dita Zemīte.
Aptaujā secināts, ka Latvijā 79% iedzīvotāju ir mobili, proti, viņi vismaz vienu reizi dienā iziet ārpus mājām, tostarp darba dienās ārpus mājas dodas 83% respondentu, bet brīvdienās – 69%.
Tostarp 34% iedzīvotāju dodas uz darbu, 24% – dodas iepirkties, bet 20% – iziet no mājas, lai atpūstos.
Zemīte pauda, ka galvenie iemesli, kāpēc cilvēki brīvdienās neiziet no mājas, ir tas, ka tā ir brīvdiena, ir jādara mājas darbi un nav īpaša iemesla iziet no mājām.
Pēc aptaujas datiem, viens Latvijas iedzīvotājs darbadienā pārvietojas vidēji 2,7 reizes, bet brīvdienās – 2,3 reizes.
Vidēji Latvijas iedzīvotāji dienā pārvietojas 29,6 kilometrus un tas prasa 80 minūtes.
Zemīte minēja, ka visgarākā un ilgākā pārvietošanās dienā cilvēkiem ir ar vilcienu – ar tiek nobraukti vidēji 47 kilometri un tas aizņem vidēji 79 minūtes.
Viņa uzsvēra, ka valsts ilgtspējīgai attīstībai būtiski attīstīt arī ilgtspējīgu pārvietošanos, proti, iedzīvotāju pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, ejot, multimodālajiem transporta veidiem, velosipēdu, kā arī elektro un hibrīdautomašīnām. Pašreiz Latvijā ar sabiedrisko transportu pārvietojas 64%, ar kājām – 22%, ar multimodāliem transporta veidiem – 7%, ar velosipēdu – 6%, bet ar hibrīdautomašīnām – 1%.
CSP Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte pastāstīja, ka Eiropas Savienībā šādas aptaujas veic ar mērķi veidot ilgtspējīgu pārvietošanās politiku, proti, attīstīt kopā braukšanu, sabiedriskā transporta sistēmu, multimodālus transporta risinājumus un veicināt aktīvu pārvietošanos.
Pēc viņa teiktā, Latvijā attiecīgais pētījums var noderēt ministrijām un pašvaldībām gan satiksmes un infrastruktūras organizēšanā, gan reģionālās plānošanas un vides aizsardzības uzlabošanā,
jo aptaujā iegūtie dati detalizēti raksturo cilvēku izmantotos maršrutus un reģionu savienojumus. Vienlaikus Plāte minēja, ka ir fiksēti tikai 2017.gada dati, tāpēc nav iespējams vērtēt kopējo mobilitātes politiku. Lai izdarītu plašākus secinājumus, šādu aptauju būtu jāveic periodiski.
Arī CSP priekšniece Aija Žīgure uzsvēra, ka būtu svarīgi nodrošināt pētījuma periodiskumu, tomēr tas ir atkarīgs no finansiālā atbalsta. Pirmais pētījums izmaksāja 80 000 eiro un 95% no tā bija Eiropas Savienības līdzfinansējums.
Aptaujā, pēc nejaušības principa, tika atlasīti 11 000 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem. Respondenti aprakstīja visas savas pārvietošanās 24 stundu periodā.
