Nepietiek izveidot logo, stāstu, saukli un reklāmu par Latviju. Turpmāk rūpes par valsts tēlu būs LIAA pārziņā 1
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No šodienas, 1. jūnija, par vēsturi kļūst Latvijas Institūts – organizācija, kuras darbības vienīgais mērķis bija Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšana, veidojot konkurētspējīgu valsts identitāti.
Turpmāk rūpes par valsts tēlu būs viena no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras funkcijām.
Sola neaizmirst kultūru
Ministru kabineta noteikumu grozījumu anotācijā, kas skaidro attiecīgās izmaiņas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) nolikumā, teikts, ka Latvijas Institūta (LI) likvidēšana notiek “Latvijas ārējā tēla stiprināšanas interesēs”.
Uzsverot arī, ka LI pievienots LIAA “ievērojot nepieciešamību panākt efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu un valsts pārvaldes funkcionēšanu valsts tēla veidošanā”.
Šo cēlo mērķu vārdā ārlietu ministra pārraudzībā esošā tiešās pārvaldes iestāde tiek saplūdināta ar ekonomikas ministra pakļautībā esošu tiešās pārvaldes iestādi.
Lai gan Latvijas Institūta darbība valsts tēla veidošanas laukā tikusi daudz kritizēta, arī jaunā platforma valsts atpazīstamības veicināšanai daudziem liek šaubīties par turpmāku veiksmi tēla radīšanas laukā.
LIAA darbības specifika modina bažas, ka iestāde visu akcentu varētu likt uz valsts ekonomiskā tēla spodrināšanu, atstājot novārtā Latvijai tik raksturīgo kultūras aspektu.
Pati LIAA gan sakās apzināmies kultūras dimensijas nozīmīgumu un sola darboties arī šajā virzienā. “Pārņemot Latvijas Institūtu un iekļaujot to LIAA struktūrā, tiks saglabātas LI esošās funkcijas,” sola LIAA Komunikācijas un informācijas departamenta direktors Jānis Nīgals.
“Būtiski, ka LIAA komandai pievienojies arī pieredzējis darbinieks no Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja. Uz LIAA atbildīgo departamentu no LI pārnāks gan esošie darbinieki, gan tiks piesaistīti arī jauni darbinieki.”
Latvijas valdība Latvijas Institūtu dibinājusi 1998. gadā. Tā pirmā vadītāja bijusi Vaira Vīķe-Freiberga. Kad pēc nepilna gada viņa tika ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti, Latvijas Institūta vadību pārņēmis Ojārs Ēriks Kalniņš. Pēdējā Latvijas Institūta vadītāja no 2019. līdz 2020. gadam bijusi diplomāte Vita Timermane-Moora.
Latvijas Institūts savas pastāvēšanas 22 gados piedzīvojis dažādus laikus.
Tā aktivitātes valsts tēla veidošanas laukā, lai arī nav nodrošinājušas paliekošu, viendabīgu priekšstatu par Latvijas valsti, tomēr ir sniegušas nozīmīgu pienesumu Latvijas kultūras dzīves laukā.
Piemēram, ar Latvijas Institūta iesaisti ir tapusi grupas “Prāta vētra” dziesmas “Tu izvēlējies palikt” angliskā versija “Welcome To My Country” un “VFS Films” sešu minūšu videoklips.
Dziesma tika izmantota valsts popularizēšanas kampaņā 2001. gadā. Pēdējās plašāk pamanāmās LI aktivitātes bijušas saistītas ar Latvijas valsts simtgades pasākumiem.
Iedzīvotāji jūtas atsvešināti
Tikmēr jau kopš pērnā rudens augstākās valsts varas līmenī atkal ir aktualizēts jautājums par nepieciešamību pievērsties Latvijas valsts tēla veidošanai.
Par šī procesa flagmani jau laikus – vēl pirms LI likvidēšanas – tikusi pasludināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Kopumā trīs gados jaunā Latvijas valsts tēla ieviešanai apsolīti vairāk nekā četri miljoni eiro.
Februāra sākumā LIAA ziņoja, ka sāktas iestrādnes, lai atrastu labāko Latvijas nākotnes vīziju, kā arī kopsaucējus ar OECD, Eiropas Savienības, ANO un citu globālo organizāciju mūsdienīgajiem mērķiem. Iecerētais pasākumu kopums – ceļš pie īstā Latvijas tēla – nodēvēts par konceptu “Misija – Latvija”.
Tā ietvaros februārī un martā Latvijas sabiedrības un ārzemju latviešu diasporu pārstāvji tika aicināti piedalīties domnīcās. “Šajās dizaina domāšanas darbnīcās piedalījās dažāda vecuma, tautības un ienākumu līmeņa vietējās sabiedrības, kā arī ārvalstu diasporu pārstāvji,” stāsta LIAA pārstāvis Jānis Nīgals.
“Secinājām, ka daļa iedzīvotāju jūtas atsvešināti no lēmumu pieņemšanas procesa un nejūtas piederīgi valstij kā kopienai. Līdz ar to mēs meklējām labākos veidus iesaistes mehānisma izstrādē. Tika analizētas valsts tēlu stratēģijas Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Lietuvā, Īrijā, Šveicē, Itālijā, Kostarikā un citur.”
Izpētīja, ka jāpēta vēl dziļāk
Valsts tēla uzdevuma izpildes priekšizpētes rezultāti gan likuši LIAA secināt, ka ir jāpēta vēl un, proti, nepieciešams “kvalitatīvs un plašs” pētījums par esošo Latvijas starptautiskā tēla stāvokli, uz kura bāzes tad varētu izstrādāt vienota valsts tēla ieviešanas stratēģiju Latvijā.
“Šajā procesā nepieciešams iesaistīt plašu sabiedrību, jo tikai tad, kad vietējā līmenī tēls darbojas, tas var tikt veiksmīgi komunicēts uz āru,” ir pārliecināts Jānis Nīgals.
LIAA pārstāvis uzsver arī, ka mārketings ir tikai daļa no plašāka valsts tēla veidošanas procesa. “Valsts tēlu ar mārketinga pieeju neveido. Nepietiek izveidot logo, stāstu, saukli un reklāmu par Latviju, jo valsts tēls starptautiski nemainīsies reklāmas dēļ. Starptautiski tiek novērtēts un izmaiņas rada tas, ko valsts dara ilgtermiņā.”
Līdz ar to valsts tēla veidošanas procesam šoreiz ir izvēlēta misiju orientēta pieeja. “Misiju orientētā pieeja ir Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) virzīts modelis, kas sniedz iespēju kompleksi risināt šā brīža lielākos globālos izaicinājumus, piemēram, klimata pārmaiņas, ienākumu nevienlīdzību, vides piesārņotību, pieejamu veselības aprūpi, izglītību un citus,” skaidro Jānis Nīgals.
