Baņuta Rubesa
Baņuta Rubesa
Foto no Baņutas Rubesas personiskā arhīva

“Latvieši ir ļoti izturīgi, un mēs esam visur!” Saruna ar Baņutu Rubesu, kura strādā pie grāmatas par savu tēvu Bruni Rubesu 27

Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Režisore, rakstniece un teātra mākslas pasniedzēja Toronto universitātes Drāmas, teātra un performanču centrā BAŅUTA RUBESA pēc ilga Latvijā pavadīta laika pēdējos desmit gadus par savām mājām atkal sauc Kanādu.

Par saikni ar Latviju viņa saka: “Man Latvija ir galvā, pat ja fiziski nevaru tur būt.”

LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 142
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 307
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 147
1 diena
Lasīt citas ziņas

Studijā “Mistrus Media” pašlaik tiek uzņemta vēsturiska daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” par Emīliju Benjamiņu, un Baņuta Rubesa ir viena no filmas scenārija autorēm.

– Pie kāda darba jūs šobrīd strādājat?

B. Rubesa: – Par Emīliju Benjamiņu top televīzijas seriāls, tur noteicošie ir producenti un režisors, es savu artavu devu jau pagājušā gada rudenī. Pēdējā laikā strādāju pie liela un pamatīga projekta – rakstu grāmatu angļu valodā par savu tēvu Bruni Rubesu, un tās nosaukums būs “Te bija Brunis”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas ir stāsts par noteiktu laiku viņa dzīvē: no vācu okupācijas gadiem līdz kara beigām gūstekņu nometnē. Mana grāmata beidzas, kad Brunim ir 19 gadu un viņš vēl nezina, kas viņš būs.

Tie, kas pazina manu tēvu, varbūt jutīsies vīlušies, grāmata nebūs par viņa veiksmēm un visām brīnišķīgajām lietām, ko viņš darīja vēlāk.

Man liekas aizraujošs fakts, ka pirms kara mans tēvs Rīgā piedalījās ezoteriskā jogas pulciņā un tur iemācījās zināmu mantru. Brunis apgalvoja, ka šī mantra ir viņu pasargājusi no negaidītas nāves, no drausmīgas nelaimes, ka tikai tāpēc viņš pārdzīvojis karu.

Viņu iesauca leģionā pēdējā brīdī, tur bija ļoti jauni puiši, kuri tika ievilkti karā, kad vāciešiem vairs nebija nekādu cerību, vācieši tobrīd karā jau bija zaudējuši. Puiši bija lielgabalu gaļa.

Pašlaik jau divus gadus esmu strādājusi pie šī darba, tur būs atspoguļoti gan fakti, gan manis izdomāti stāsti. Šobrīd mēģinu grāmatu rediģēt un ceru, ka to izdos gan angļu valodā, gan latviski.

Tas ir tik ļoti fascinējoši – mans tēvs bija ļoti lietišķs cilvēks, biznesmenis, bet jaunībā viņš nodarbojās ar parapsiholoģiskām lietām. Angliski ir vārds “resilience”.

Latviski tam ir dažādi tulkojumi – gan izturība, gan attapība, gan elastība: kā pārdzīvot laiku, uzturot garu. Mēs zinām latviešu tautasdziesmu: “Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama.”

Tas ir iekodēts latviešos – kā var tikt galā ar šausmām, sērām, pārdzīvojumiem. Arī joga māca harmonisku domāšanu pat tad, ja visapkārt krīt bumbas, šauj un mirst. Iesākumā mani tas interesēja personīgā līmenī – kā cilvēks var tikt galā ar traumām, bet tad sākās pandēmija un pēkšņi mēs visi bijām citā situācijā.

Tagad tas ir galvenais jautājums, ar kuru nodarbojas daudzi, – kā garīgi nesabrukt. Kad lasīju, ko jaunie karavīri ir rakstījuši gūstekņu nometnēs, tas likās tik līdzīgi mūsu noskaņām. Viņi nezina, kas ar viņiem notiks; viņi ir ieslodzīti, bet viņi nesaprot, kāpēc; viņiem nav ne mazākās jēgas, kad ieslodzījums beigsies.

– Mūsu vēsturē jau ir daudz noklusētā, arī visus stāstus par ebrejiem tikai samērā nesen esam sākuši šķetināt.

– Jā, man ir bijis jāpieskaras arī šim jautājumam – izrādās, mans tēvs ir bijis vienīgais aculiecinieks tam, kā dega sinagoga Rīgā, Stabu ielā 63. Viņš to tiešām redzēja un 80. gados aprakstīja vēstulē Andrievam Ezergailim.

Toreiz viņam bija 14 gadu, viņa tēvs jau bija deportēts. Ir bijis 14. jūnijs, traumu tik un tā ir bezgala. Un tad viņš redz, kā pretējā mājā iznīcina dzīvus cilvēkus. Viņš skatījās pa logu…

Un tomēr vēlāk viņš bija mans jautrais, pozitīvais tēvs. Mani interesē, kā iespējams sevi saglabāt, ja esi pieredzējis ārprātīgu cilvēku ļaunumu. Es rakstu arī par to, ka tikai tagad esam sākuši aptvert, kas īsti toreiz notika.

– Visos laikos esmu apbrīnojusi pēckara Vācijas bēgļu un gūstekņu nometnes, kad arī valdīja neziņa, bet radošie cilvēki tolaik uzņēmās atbildību, lai sapurinātu bēgļus, paceltu garu. Tagad liela daļa paši netiek galā… Tolaik, lai citiem palīdzētu, organizēja, piemēram, koncertus un teātra izrādes.

– Viņi bija izauguši Ulmaņa laikos, kad bija ļoti liels uzsvars uz atbildību pret savu tautu – tu tiec savai tautai audzināts. Dzintaram Sodumam ir grāmata: “Savai valstij audzināts”.

Mans tētis arī bija ulmaņlaika “produkts”, un viņiem tika ļoti dziļi iepotēts: tu stāvi par kopumu. Tie, kas izdzīvoja, arī karavīri, stāvēja viens par otru. Kamēr kapitālisms to neveicina.

Mēs iegūstam visādus labumus tirgus ekonomikas Latvijā, bet tā neveicina solidaritāti, tā veicina solidaritāti tikai savējo vidū, mēs visi esam sadalījušies grupās, iestājamies katrs par savu grupu, bet sabiedrība ir izšķīdināta.

Atceros, kad viesojos Latvijā vēl padomju laikos, tad vēl šī vienotība pastāvēja, jo bija viens skaidrs ienaidnieks, pret kuru mēs visi stāvējām. Brīvībā tas viss mainījās un saliedētību ir grūti iegūt.

Pagājušajā vasarā mēs visi ārpus Latvijas gan bijām ļoti lepni par Latviju, jo jūs mācējāt tikt galā ar vīrusu, kamēr citas valstis to nespēja. Latvijai ir priekšrocība – ja tiešām grib, tad latvieši spēj mobilizēties.

– Kā jūs šo pandēmijas laiku izjūtat teātrī?

– Šis ir milzīgs šoks mākslai un visvairāk teātrim, kur mēs tik ļoti paļāvāmies uz dzīvo kontaktu. Tiesa, ļoti daudz var izdarīt tiešsaistē. Toronto augstskolā man bija divas studentes, kurām bija jāiestudē izrādes.

Viena meitene iestudēja “Zoom” platformā, viņa nekad fiziski nesatika aktierus, aktieri bija savās mājās, arī gaismas uzstādīja paši. Tas bija šedevrs! Ļoti labi izdevās. Otra studente daļu filmēja uz skatuves, daļa ainas notika brīvā dabā pie ezera.

Vai tas ir teātris vai filma? Tas nav īsts teātris, jo vairs nav klātesamības, bet, veidojot tēlus un stāstus, mēs lietojam teātra zināšanas.

Ja esi jauns mākslinieks, tad mēģini atrast arī jaunus veidus. Man ir žēl, ka Latvijā ir maz tiešsaistes teātra izrāžu, toties ir brīnišķīgi koncerti. Nesen klausījos Latvijas radiokora koncertu, ko nekad nebūtu varējusi redzēt, ja tas nebūtu noticis tiešsaistē.

Ja raida visā pasaulē, ir iespējama lielāka publika. Ir radušās arī pavisam neparastas izrādes – aktieri zvana skatītājiem vai arī skatītāji tiešsaistē raksta tekstus.

Kopā ar jaunajiem režisoriem sapratām – katrs aktieris savā datorā ir kā kastītē, skatītājs viņus redz, tātad ir proscēnijs, katram var būt rekvizīti; var uznākt uz skatuves un noiet.

Ir jābūt radošam, tas nav kino, kaut arī var lietot kino paņēmienus. Man nav šaubu, ka tā ir māksla.

– Ar latviešu brīžam tik slikto pašapziņu mums vajadzētu vai ik dienu pieminēt visus tos, kuri ir bijuši stipri cilvēki. Kā Emīliju Benjamiņu.

– Jā, mums ir ļoti dziļi iemācīts, ka esam tādi nabadziņi, un arī mūsu literatūrā, piemēram, “Atraitnes dēlā” un “Kaujā pie Knipskas”, ir tādi sāpīgi un vārgi tēli, arī padomju laiki neļāva godāt ļoti spēcīgas personības.

Spēcīgi tēli – cilvēki, kas iet pret straumi, saka to, ko citi negrib dzirdēt vai kā nav pieņemts, – dumpinieki ir ļoti svarīgi attīstībai, bet mēs tos nepieņemam, drīzāk atstumjam.

Latvieši ir ļoti izturīgi, un mēs esam visur.

Pagājušajā rudenī, strādājot pie seriāla par Emīliju un Antonu Benjamiņiem, bija ļoti interesanti iedziļināties Emīlijas un Antona stāstā, viņi bija vienreizējas personības.

Antons bija daudz paveicis latviešu žurnālistikas un literatūras labā. Emīlija ir ļoti, ļoti interesants tēls. Mēs slikti zinām sieviešu vēsturi, latviešu sieviešu vēsturi, to, kā viņas varēja savienot savas intelektuālās spējas ar mīlestību, ar modi, ar savu vēlmi radīt ģimeni.

Caur Emīliju viss šis stāsts iet – kā viena sieviete mēģina atrast pareizo dzīvesveidu. Viņa bija visprogresīvākā, mūsdienīga, ļoti stilīga.

18. martā Baņuta Rubesa saņēma savu pirmo poti: “Kanāda ir samērā maza valsts, kurai neiet viegli dabūt vakcīnas, neesam jau Eiropas Savienībā. Es dabūju “AstraZeneca” poti, un te neviens nerunā par blakusparādībām vai problēmām, esam laimīgi par to, kas ir.”
Foto no Baņutas Rubesas personiskā arhīva

– Ja pandēmijas laikā mums būtu iespēja sakārtot pasauli, ar ko jūs ieteiktu sākt?

– Manuprāt, pandēmija mūs sagatavo pavisam lielai krīzei, kura jau ir sākusies, – tā ir klimata krīze. Kanādā jaunieši bieži saka, ka dzīvei nav jēgas, jo pasaule beigsies.

Un tā nav histērija, tas ir fakts.

Deg Austrālija (šobrīd ap Sidneju ir lieli plūdi) un Kalifornija, nāk lielie cunami viļņi, izkūst Antarktika, mēs pat nezinām, ko tas viss nozīmē.

Ne daži indivīdi, ne viena pati valsts nevar tikt galā, tas ir jādara visiem kopā. Pandēmijas lielais ieguvums ir tas, ka tik ātri tika radītas vakcīnas, tas ir neticami.

To varēja, jo kopā strādāja daudz gudru cilvēku. Vienmēr jau būs arī tādi, kas burkšķēs un neticēs. Par klimata krīzi mēs nevaram lemt nākotnē, tā jau ir pašlaik. Varbūt pandēmija var uzlabot mūsu spējas saliedēties un strādāt kopīgi, izdomāt, kā atrisināt pasaules nākotni.

Latvijā, lai mainītu sistēmu pirms divdesmit gadiem, cilvēkiem bija ļoti jāmainās. Šobrīd Latvija atkal ir tādā kā pārmaiņu laikā. Manuprāt, tagad domāšanu un kārtību maina toreizējo latviešu atvases, viņu bērni, kuri paši ir jau mainījušies.

Man liekas, ka vajag uzklausīt jaunos, un tas arī zināmā mērā notiek. Jauniem ir jādod vārds, pat ja tas ir sāpīgi. Man liekas, tā ir vienīgā cerība, jo mēs jau savu esam izdarījuši – gan labojuši, gan čakarējuši, kā vien pratām.

Rasisma problēma. Amerikā ir paaudžu lieta, viena paaudze cīnās pret otru paaudzi. Latvijā rasisms, kas ir būtisks Amerikā, nav tik aktuāls, latvieši kaut kā pieņem tos dažus, kas studē, bet iecietība vēl ir vajadzīga.

SAISTĪTIE RAKSTI

Angliski saka “not in my back­yard” (tikai ne manā pagalmā). Es esmu dzīvojusi vietā, kur turpat blakus ir bijušas grupu mājas ar kaimiņiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi.

Viss, ko varu teikt – te arī viņu mājas. Un kas tad slikts notiks? Ne tik gudrs cilvēks ies pa ielu un katram teiks labdien un uzsmaidīs taviem bērniem. Padomju okupācija bija pret citādo, tā neļāva izpaust iecietību citam pret citu, bet latviešu jauniešiem iecietība piemīt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 142
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 307
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 147
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 80
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 123
12 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts mediķu mobilizācijas rīkojumu valdībā tomēr šonedēļ nevirzīs 41
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Saspīlējums starp veselības nozari un ministru ir kritisks 42
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Bondars: Pavļutam pašam jālemj, vai turpināt darbu 23
6 stundas
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 13
5 stundas
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 13
22:37
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents: Vainīgo meklēšana Covid-19 krīzē ir drošs veids, kā šo krīzi padziļināt 13
22:06
LA
LA.LV
Ziņas
Bondars: Pavļutam pašam jālemj, vai turpināt darbu 23
21:30
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Dodas pie veterinār­ārstiem pēc attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa – kas notiek cilvēku galvās? 1
6 stundas
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru” 21
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jelgavā iereibis vīrietis komandantstundas laikā bēg no policijas un tiek pie 100 eiro soda 20
9 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Gadiem ilgā kapeņu senlietu sāga: vai skitu zeltu atdos Ukrainai vai Krievijai? 16
8 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Opozīcijas aktīvista Osmana Kavala skandāls: Turcijas prezidents cenšas cīnīties par taisnību vai tikai atgūt popularitāti? 1
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Tirgotāju asociācija: Valdība mūs soda, ka pie mums strādā nevakcinēti cilvēki 56
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd daudzi draugi vairs nav draugi.” Vārpiņš par pandēmijas ieguvumiem un zaudējumiem 87
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 142
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 123
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Morozovs: Ir jāapvienojas un jāaizmirst par etniskiem jautājumiem. Slimība nevienu nešķiro pēc valodas 66
14 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 80
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
“”Politiskie kari” slimnīcu pārslodzes apstākļos nav nepieciešami,” Skride uzskata, ka Pavļutam jāturpina strādāt 28
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 307
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mājās atrasti valsts noslēpumu saturoši materiāli: bijušo SAB darbinieku Sparānu un viņa sievu apsūdz par spiegošanu 11
13 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Ar dažādām krāpnieku shēmām saskārusies virkne Latvijas slavenību. Finansiāli tiek apkrāpti tie, kas viltus reklāmām uzķeras 12
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kadri no Rīgas 1. slimnīcas Covid-19 nodaļas 32
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jaunā paaudze aug stulba.” Zaržeckis skaidro, kāpēc aizslēgt skolas ir liela kļūda 68
22 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Jauns spēlētājs fiktīvās deklarēšanās spēlītei. Nākamgad augs nodoklis 40
22 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieces padoms: kā “pārziemināt” garšaugus
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
No hercogienes par ASV prezidenti: Megana Mārkla turpina strādāt pie saviem ambiciozajiem plāniem 20
16 stundas
IB
Indulis Burka
Praktiski
Tuvojas ziema! Kā sagatavot guļbaļķu ēku, lai tur būtu sausi un silti?
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Estrādes mūzikas zvaigzne Žoržs Siksna ar sievu iepazinies, kad viņai bija 16 gadi 16
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ralfs Nemiro: Enerģētikā jebkurš lēmums ietekmē mūsu nākotni turpmākos 15 gadus 12
18 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Koronavīruss premjerus pārvērš sālsstabos, ministrus paralizē – tie zaudē spējas rīkoties. Egila Līcīša feļetons 7
19 stundas