20
Tātad iepriekšējie ministri nerisināja?
Nevaru par to spriest.
Pieminējāt izmaiņas skolotāju kvalifikācijas pakāpju noteikšanā. Bet daļa skolotāju uztraucas, ka nu pārāk liela vaļa būs direktoriem, kas draugiem došot augstākas pakāpes, bet “nedraugiem” nedošot.
Jāņem vērā, ka tiek vērtēts arī direktoru darbs. Turklāt ceru, ka pašvaldība ir atbildīgs skolas saimnieks. Ja direktors rīkojas nesaprātīgi, tā ir vistiešākā pašvaldības atbildība. Tai jāved šis direktors pie prāta vai arī jānomaina.
Ja direktors ir pašvaldības vadītāja partijas biedrs, bet nemiera cēlēji skolotāji ir opozīcijas partijā, diez vai pedagogi pašvaldībā atradīs taisnību.
Es ļoti ceru, ka izglītības iestādes ir pietiekami tālu no partijas ķildām un koalīcijām.
Paskatieties, piemēram, “Saskaņas” sarak-stu Rīgas pašvaldību vēlēšanām! Tur bija pilns ar skolu direktoriem. Paskatieties arī citu pašvaldību un partiju deputātu kandidātu sarakstus!
Labi. Tomēr kvalitātes pakāpes nepiešķirs direktors viens pats. Skolā tiks izveidota komisija. Tās nolikums būs jāsaskaņo ar pašvaldību. Ļoti samazināsies tā birokrātija un papīru būšana, kas bija iepriekšējā pakāpju piešķiršanas sistēmā. Kvalitāte tiks novērtēta, ņemot vērā skolotāja tiešo darbu, viņa vadīto mācību stundu kvalitāti.
Komisiju jau arī var izveidot tā, lai tajā būtu tikai direktora domubiedri.
Neviena sistēma nekad nebūs droša pret idiotiem vai kaitniekiem. Jebkuru, pat vispilnīgāko sistēmu, ja tīšām lauž, var padarīt absurdu. Taču tāda ir valsts pārvaldes funkcija, ka katrai institūcijai ir deleģētas noteiktas funkcijas, kas tai jāizpilda. Mums jāpieņem, ka izpilde notiks pēc labākās apziņas. Tāpat kā katrs autovadītājs ir tiesīgs paļauties, ka arī citi autovadītāji godprātīgi ievēros satiksmes noteikumus. Taču, ja daļa skolotāju skolā nejūtas labi, tas tikai apliecina, ka arī skolās ir vajadzīgs mediācijas process.
Tātad jūs paļaujaties, ka lielākā daļa direktoru būs godprātīgi. Jūs vairākkārt esat teicis, ka valstij nav teju nekādu iespēju ietekmēt, ko pašvaldība ieceļ vidusskolas direktora amatā. Tomēr premjers un jūs ik pa laikam draudat, ka valsts pārņems vidusskolas un tad varēs ietekmēt ne tikai direktoru izvēli vien. Taču konkrēti darbi neseko.
Vidusskolu pārņemšana nav pašmērķis. Mērķis ir, lai abas izglītībā iesaistītās puses – gan valsts, gan pašvaldība – rīkotos saskaņoti, paturot fokusā izglītības kvalitāti un skolēnu.
Bet kāpēc tad jādraud?
Tāpēc, ka reizēm pašvaldības saka: runājiet, ko gribat, bet mēs darīsim pa savam. Katrā ziņā rudenī sarunās ar visām pašvaldībām piedāvāsim ideālo skolu tīklu. Mēs diskutēsim, taču ceram, ka iegūs gan pašvaldības, gan valsts. Pašvaldības ietaupītos līdzekļus, kas radīsies, optimizējot skolu tīklu, varēs ieguldīt izglītības iestādēs, bet valsts varēs novirzīt naudu pedagogu algu tālākai celšanai.
Ja pašvaldības negribēs kārtot skolu tīklu, tad tomēr vidusskolas tām varētu atņemt?
Es negribu jau iepriekš spekulēt ar to, kas būs, ja sarunas būs neveiksmīgas. Ļaujiet man būt optimistam!
