20
Kuras pašvaldības aicināsiet uz sarunām vispirms?
Tā kā fokuss ir uz vidusskolu tīkla sakārtošanu, vispirms runāsim ar tām pašvaldībām, kurām šajā ziņā būs vairāk darba.
Tātad sāksiet ar Rīgu?
Teorētiski tā varētu būt, taču būtu tomēr jāiesildās ar kādu citu pašvaldību.
Kvantitatīvie, tātad skolēnu skaita kritēriji absolūti nebūs noteicošie. Ja skolā ir laba kvalitāte, ir ļoti pieļaujamas atkāpes no kvantitatīviem kritērijiem.
Jā, ministrija jau prezentēja plānu, kā varētu tikt svērta skolu kvalitāte. Taču īsti nekļuva skaidrs, kurš tieši rēķinās, piemēram, skolu pievienoto vērtību. Jo Valsts izglītības satura centrā (VISC) vēl nesen man teica, ka viņiem neesot analītiķu, kas to darītu. Vai turpmāk būs?
Kā lai es to zinu? Mani neinteresē, cik cilvēku piedalīsies produkta tapšanā. Mani interesē, lai tas būtu funkcionāls, kvalitatīvs un efektīvs.
Taču VISC pats pēc sava prāta nevar palielināt štatus, pieņemot analītiķus. Tas jālemj ministrijā.
Jā, un mēs kopīgi lemsim, kā iegūt mums nepieciešamos datus. Kad precīzi redzēsim, kādus datus kvalitātes noteikšanai mums vajag, kurās datu bāzēs tie ir, vai mēs varam šīs datu bāzes saslēgt kopā, domāsim, kā un kurš aprēķinās skolu kvalitātes līmeni. Ideālā variantā to rēķinātu datorprogramma. Protams, arī tās izstrādei būs vajadzīgs finansējums. Šobrīd strādājam pie Valsts izglītības informācijas sistēmas uzlabošanas, pie tās sajūgšanas ar pārējām mūsu informācijas sistēmām, lai varam strādāt mūsu gadsimtam atbilstošā veidā.
Kad skolu tīkla pētnieks Jānis Turlajs stāstīja par skolu kvalitātes kritērijiem, kā viens no tiem tika minēts dabaszinātņu eksāmenu indekss. Proti, skolu kvalitātes noteikšanā tad īpašs svars būtu tieši šiem eksāmeniem. Vai nav tā, ka, pievēršot tik lielu uzmanību dabaszinātnēm un eksaktajām zinātnēm, citas jomas tiek atstātas novārtā? Piemēram, Ekselences balvas nesaņem ne valodu, ne vēstures skolotāji. Uz starptautiskām mācību priekšmetu olimpiādēm arī tiek tikai tie, kas Latvijā uzvarējuši eksakto un dabaszinātņu mācību priekšmetu olimpiādēs.
Runājot par kvalitātes kritērijiem, uzskatu, ka vismaz pagaidām tajos būtu jāiekļauj tikai obligāto eksāmenu indekss. Mums nevajag visos darbos, ko darām, likt uzsvaru uz vienām un tām pašām jomām. Zinātnes un augstākās izglītības finansējumā jau ir uzsvars uz eksaktajām un dabaszinātņu jomām, jo tās ir izšķirīgi svarīgas tautsaimniecības attīstībai. Protams, lai augstskola varētu realizēt savu potenciālu STEM (saīsinājums no “science, tech-nology, engineering, mathematics” – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika. – Red.) jomā, tai jāsaņem atbilstoši reflektanti no vidējās izglītības iestādēm, taču tad jāliek uzsvars uz STEM jomām tieši mācību saturā. Savukārt Ekselences balva nav Izglītības un zinātnes ministrijas rīkots pasākums, tur balvas sponsori – uzņēmēji – paši izlemj, kuru mācību priekšmetu skolotājus apbalvot. Par starptautiskajām mācību priekšmetu olimpiādēm – šobrīd ir Eiropas Savienības finansējums, lai starptautiskā līmenī varētu sacensties visu olimpiāžu uzvarētāji.
Skolu tīkla kārtošana aizķeras arī pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmas dēļ. Pašvaldībai, kurai vairs nav skolas, jāmaksā par “savu” bērnu mācīšanu pašvaldībai, kurai tā ir. Kurš negrib vai neļauj novērst šo netaisnību?
Ir ļoti skaidri jūtama Finanšu ministrijas pozīcija, ka pie likuma par pašvaldību izlīdzināšanas fonda neķersimies, jo to pieņemt bijis ļoti grūti. Ja to atvērs, pastāv risks iekulties nebeidzamā diskusijā par pamatprincipiem. Taču jādomā par kādu noteikumu pieņemšanu, jo spēkā esošā pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēma liek tām turēties pie katras mazākās skolas līdz pēdējam. Ja skolu slēgs, labumu gūs cita pašvaldība, kas dabūs gan skolēnu, gan naudu. Tā ir netaisnība, kas būtu jānovērš.
Taču atcelt savstarpējos norēķinus nav izdevies, jo daļai pašvaldību tas nebūtu izdevīgi. Jāņem gan vērā, ka no pašvaldību izlīdzināšanas fonda pašvaldība par katru skolas vecuma bērnu, kas tur dzīvo, saņem vairāk naudas nekā par pieaugušo.
Zinu vienu pašvaldību, kas bankrotētu, ja atceltu savstarpējos norēķinus.
