Starpkaru Latvijā tāpat kā mūsdienās ministri mainījās līdzīgi kārtīm kavā. Zemkopības resoru, piemēram, pārvaldīja (1918 – 1940) četrpadsmit vīri. Tikai kurzemniekam, Bārtas pagasta Lejas Birznieku māju saimniekdēlam Jānim Birzniekam (18.11.1895. – 5.10.1955.) izdevās ministriju vadīt gandrīz piecus gadus (12.07.1935. –20.06.1940.). 


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Populārais rakstnieks Ēriks Hānbergs sacerējis un apgāds “Jumava” izdevis monogrāfiju par J. Birznieku un sava veida viņa pušelnieku pēc Otrā pasaules kara Juri Janeku (1937). Autors, nebūdams profesionāls vēsturnieks, parādījis īstu šīs nozares pārstāvja nagu. Viņš ar apskaužamu skrupulozumu izracies cauri Valsts arhīva dokumentu kalniem par pirmskara valdības un Zemkopības ministrijas darbu. Rūpīgi caurlūkoti un izdevuma pielikumā ievietoti ministra ziņojumi un runas 4. un 5. Saeimā, kuras deputāts viņš bija, citas nozīmīgas uzstāšanās, kā arī analogi J. Janeka veikumi 5. Saeimā. Kā jaušams no stāstījuma, autors ir pazīstams arī ar trimdas vēsturnieku un tautsaimnieku E. Dunsdorfa, A. Aizsilnieka, A. Ceihnera u. c. grāmatām.

Visu šo daudzpusīgo avotu un literatūras gūzmu Ē. Hānbergs ir lietpratīgi izpētījis, izvērtējis, ja vajadzīgs, izkritizējis un 342 lappusēs nodevis publikai.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

RAKSTA REDAKTORS

Valdība sola būtiskus uzlabojumus valsts valodas nostiprināšanas likumdošanā – top visaptveroša likumu pakotne latviešu valodas lomas stiprināšanai

Nobeigumā enciklopēdiski par šiem diviem vīriem. J. Birznieks – beidzis Bārtas draudzes skolu. Autodidakts. Brīvprātīgi gājis strēlniekos. Satversmes sapulces deputāts. 1922. gadā ievēlēts par Bārtas pagasta valdes priekšsēdētāju. 1934. gadā kļūst par zemkopības ministra biedru, pēc tam par galveno. Viens no šīs nozares cēlājiem 30. gadu otrajā pusē. Miris izsūtījumā Krasnojarskas apgabalā. J. Janeks – Dunikas pagasta saimniekdēls. Absolvējis Lauksaimniecības akadēmiju. Zootehniķis. Augstos amatos agrotehniskajā kompleksā. Neatkarīgās Latvijas atjaunotāju pulkā. Speciāla valsts pensija.

Izdevuma pēdējā vākā ir sacīts: “Divas radošas lauksaimniekošanas personības. Diametrāli pretējās tautsaimniecības un ideoloģijas sistēmās.

Jānis Birznieks un Juris Janeks nav bijuši tiešā saskarsmē, taču abu darbība raksturo Latvijas lauku vispretrunīgāko gadsimtu.

Autors ar dokumentiem un publicistiskiem izsvārstījumiem portretē cilvēkus un aino darbību izpausmes.”