Līdzīgs taurenim – papilons: suņu šķirne, kuras izcelsme meklējama jau renesanses laikos 2
Laura Blumberga, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Papilonus uzskata par senu suņu šķirni, kuras izcelsme meklējama jau renesanses laikos. Odziņa ir suņu austiņas, kas atgādina taureni. Ne velti franči šķirnei devuši vārdu papillon, kas tulkojumā nozīmē taurenis. Papiloni ir ļoti gudri, sabiedriski un enerģiski suņi, kuru kopšana nesagādā lielas rūpes, jo apmatojumam nav pavilnas.
Mazs un aktīvs
Papilonus nav iespējams sajaukt ar citas šķirnes mīluļiem – viņus nodod ausis. “Turklāt suņi tās kustina tāpat, kā to dara taurenis ar spārniem,” smaidot saka kinoloģe un Latvijas Kinoloģiskās federācijas audzētavas “Magic Sunrise” īpašniece Jūlija da Silva. Viņas ģimenē jau 15 gadus dzīvo vairāki papiloni.
Tālajā 1988. gadā, kad pievērsusies šķirnes suņiem, pirmais mīlulis bijis amerikāņu kokerspaniels. Kad tas devies uz citiem medību laukiem, Jūlija nolēmusi, ka vajadzētu augumā mazāku suņuku. Tā viņas mājās ienācis pirmais papilons, kas patiesībā ir mazs spaniels, ko apliecina arī pilnais šķirnes nosaukums angļu valodā Continental Toy Spaniel (tulkojumā no angļu valodas – kontinentālais rotaļu spaniels).
Mazie sunīši vienlīdz labi jūtas gan dzīvoklī, gan privātmājā. Ir piemēroti sporta nodarbībām, jo ar aizrautību pārvar adžiliti* šķēršļu maršrutus.
Par suņu raksturu Jūlija varot teikt tikai to labāko – jautri un aktīvi, kuriem nekad nekļūst garlaicīgi. “Papiloni vienmēr atrod sev nodarbošanos! Es pat teiktu, ka suns ir lieliski piemērots visiem, izņemot ģimenes ar maziem bērniem.” Kāpēc tā? Domājot par kucēnu drošību, jo bērni mazajam sunītim netīšām var nodarīt pāri vai kā citādi kaitēt un dzīvnieks var iegūt nopietnas traumas.
Ja papilonam nav iemācītas labas manieres, tas var kļūt par lielu rējēju un trokšņotāju. Šo mazo sunīšu niķi kinoloģe saista tikai ar audzināšanas trūkumu. “Manās mājās ir klusums! Protams, ja kāds zvana pie durvīm vai pie vārtiņiem, suņi par to paziņo, taču bez iemesla neviens nerej,” viņa stāsta.
Krāšņais apmatojums ikdienā neprasot lielas rūpes, pietiek, ja reizi nedēļā tos izmazgā un pēc tam izķemmē. “Ar nosacījumu, ka apmatojums ir pareizs un atbilstošs šķirnes standartam – bez pavilnas,” uzsver Jūlija.
Barošana nesagādās nekādas grūtības vai sarežģījumus – tiem var dot gan dabisko barību (gaļu, dārzeņus u. c.), gan profesionālu sauso barību. Audzētāja teic, ka atšķirībā no daudzām citām šķirnēm papiloniem nav raksturīga alerģija.
Neiekrist ar kucēna izvēli
“Kucēns jāiegādājas no atbildīgiem audzētājiem. Vecākiem jābūt visām nepieciešamajām veselības pārbaudēm, piemēram, patellas (ceļakaula luksācija. – L. B.) un acu veselības pārbaudēm,” skaidro Jūlija.
Izvēloties dzīvnieku, jāpievērš uzmanība apmatojumam – pieļaujamais krāsojums ir balts ar plankumiem, kas var būt rudā, melnā, sabuļkrāsā (dzeltenbrūna krāsa dažādos toņos no gaiši zeltainas līdz tumša sarkankoka krāsai), kā arī trīs krāsu versija. Nav obligāta, tomēr ir vēlama baltas krāsas josla no pieres līdz pat degunam.
Reizēm gadās, ka metienā piedzimst kucēni ar nesimetrisku krāsojumu, piemēram, viena auss ir balta. “Šādus kucēnus uzskata par tā saucamo “pet klasi” vai brāķīšiem. Raksturā tie ir tādi paši papiloni, bet sava izskata dēļ var būt tikai ģimenes mīluļi un nav izmantojami vaislā,” skaidro Jūlija.
FCI jeb Starptautiskā ciltsdarba reglamenta sistēmas standarts nosaka, ka šīs šķirnes indivīda svars var svārstīties no 2,5 līdz 4,5 kg, bet nedrīkst būt mazāks par 1,5 kg.
Perspektīva kucēna cena (FCI sistēmas audzētavās) ir vidēji ap 1200 eiro, “pet klase” maksās aptuveni 800 eiro.
* Adžiliti ir viens no iecienītiem suņu sporta veidiem, kur saimnieks vai pavadonis (handlers) vada suni pa dažādu šķēršļu trasi.
Uzziņa
Papilonu suņu šķirnes
Plusi
* Gudri un atjautīgi
* Nelieli augumā, tāpēc ērti līdzņemšanai. Lidmašīnā suni var turēt blakus speciālā somā
* Apmatojuma kopšana viegla, nav pavilnas
* Nav alerģiski
* Nav izvēlīgi ēdienā
* Ilgdzīvotāji – var nodzīvot pat līdz 15 gadu vecumam, nereti vēl ilgāk
Mīnusi
* Aktīvi, tāpēc jārēķinās ar regulārām pastaigām vai citām fiziskām un intelektuālām nodarbēm
* Neaudzināti var būt skaļi un daudz riet
* Vairāk uzmanības jāpievērš zobu kopšanai, jo veidojas zobakmens
Uzziņa
Papiloni – mākslas darbos
Papilonu šķirnes attīstības vēsturei var izsekot renesanses laika mākslas darbos. Gleznās attēlotie suņi ļoti līdzinās miniatūriem spanieliem. Pastāv uzskats, ka šķirne varētu būt radusies Francijā vai Beļģijā. Mazie spanieli tolaik Eiropā bija iecienīti karaliskās ģimenes locekļu un aristokrātu suņi. Sunīši bija gan Francijas karaļa Indriķa III, gan Luija XIV aizraušanās, kas krietni patukšoja karaļa kasi. Arī marķīzes de Pompadūras un Marijas Antuanetes mīluļi bija tieši mazie spanieli.
Par Mariju Antuaneti un viņas sunīšiem klīst leģenda, ka tos ņēmusi līdzi arī savā pēdējā ceļā uz giljotīnu, kas tomēr nešķiet ticami. Par suņiem esot ziņas, ka tiem ir seni kontinentālā rotaļu spaniela raduraksti. Pēc saimnieces nāves mīluļi tikuši aprūpēti kādā Parīzes ēkā, kuru joprojām sauc par Papilonu māju.
Līdz Franču revolūcijai papiloni bija paši populārākie suņi karaļa galmā. Itālijā, Boloņas reģionā, iespējams, atradās plašākās suņu audzētavas, kas apgādāja ar papiloniem Luija XV galmu.
Savās gleznās tos attēlojis Ticiāns, Rubenss, Antuāns Vato, Paolo Veronēze, Pjērs Minjards u. c. Londonā kādā kolekcijā atrodas glezna, kurā papilona līdzinieks redzams Luija XIV ģimenes portretā. Šķirne bija populāra Anglijā, Francijā un Beļģijā, kuras FCI jeb Starptautiskais ciltsdarba reglaments uzskata par šķirnes izcelsmes valstīm.
Avots: papillonclub.org, Papillon History, Papillon Club of America
