Raženā auguma dēļ pa gabalu var pazīt Līgatnes novada domes priekšsēdētāju Aināru Šteinu. “Ar asarām acīs skatījos koncertu Daugavas stadionā, tas tiešām bija lielisks. Aizkustinoši, kā mazie samirkušās pastaliņās devās dancot. Pats esmu svētkos kopš 1985. gada, esmu bijis dalībnieks, bet nu katru reizi eju gājiena priekšgalā. Tas ir pats emocionālākais mirklis svētkos. Protams, bērnu veselība ir svarīgāka, taču šādos lielos sarīkojumos vienmēr bijis kāds paģībiens, bet tādēļ nav ko celt lielu brēku, svētki ir pāri visam, un šoreiz tie patiesi ir izdevušies.” Blakus viņam tikpat ražena auguma vien gados jaunāks puisis. Dainis Gavars ir pieredzējis dancotājs, kurš atnācis palīgā mazajiem Līgatnes dejotājiem nest smago karogu. “Lai skatās, kā tas jādara, un mācās, lai zina, pēc kā tiekties.” 5
Tumši zilā senās lībietes tautastērpā, kuram vēl trūkst visu rotu, ģērbusies Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kampare. Viņa lepojas, ka svētkos no Grobiņas bijuši veseli 11 kolektīvi. “Ja ar bērniem runā, ja liek izgulēties un paēst, tad viss ir kārtībā un veselība nesašķobās. Svētki ir izdevušies lieliski, mazliet vilties lika pirms gājiena naktī uz svētdienu radītā neziņa un nesakārtotība. Bet tā sajūta, kas virmoja Daugavas stadionā pēc koncerta “Līdz varavīksnei tikt”, ir neaprakstāma, saviļņojoša, neaizmirstama.”
Šajos svētkos varējām priecāties par skolēnu spēju sniegt mākslinieciski augstvērtīgus koncertus. Tāds bija kokļu mūzikas koncerts, mūsdienu deju lielkoncerts Ķīpsalā un deju lieluzvedums Daugavas stadionā, Noslēguma koncerts Mežaparka lielajā estrādē svētdienas vakarā. Bija ārkārtīgi daudz aizkustinošu mirkļu. Mazie dancotāji pāri peļķēm līkumoja pastalās, un arī deju virsvadītāji, lietus šaltīm gāžot, savā tribīnē stāvēja bez lietussargiem un lietusmēteļiem.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, vaicāta, vai atnākusi uz gājienu pēc protokola vai no sirds, atteica: no sirds, protams! “Dievs Latviju mīl, mīl dziedātājus, dejotājus, lielus un mazus, virsdiriģentus un virsvadītājus, un skolēnu vecākus. No gājiena staro milzīgs spēks, enerģija, dzīvesprieks, visa Latvija iziet cauri Rīgas sirdij. Skolotāju un bērnu izvēle iet gājienā ir pelnījusi cieņu. Protams, ir nogurums, saspringums. Mana meita dejoja iepriekšējos svētkos, tāpēc mūsu ģimene zina, ko svētki dod un ko tie prasa. No redzētā man visskaistāko iespaidu atstāja deju lieluzvedums Daugavas stadionā “Līdz varavīksnei tikt”, kurā etnogrāfiskais bija lieliski saplūdināts ar mūsdienu akcentiem.”
“Kad garīgās mūzikas koncertā 5. jūlija vakarā redzēju un dzirdēju, cik brīnišķīgi jaunieši spēlē mūzikas instrumentus, kāda ir viņu mākslinieciskā varēšana, man tas bija skaistākais un spilgtākais notikums šajos svētkos. Viens ir kopā būšana, bet vēl svarīgāka ir augstvērtīgā koncertu kvalitāte, tā ļoti iepriecināja,” uzskata virsdiriģents Māris Sirmais.
