Lietuva velk kabeli uz Zviedriju 0
Baltijas jūrā pie Lietuvas krastiem sākta kabeļa vilkšana uz Zviedriju – viens no galvenajiem posmiem stratēģiskajā projektā “NordBalt”, kas paredz līdz 2015. gada beigām izveidot Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojumu.
Kabelis tiks ielaists 800 metrus garās caurulēs, kas jau nostiprinātas Kuršu kāpu piekrastē. Uz kuģa “Topaz Installer” aptuveni 600 metrus no krasta sākta gatavošanās kabeļa nolaišanai. 300 kilovoltu līdzstrāvas kabeli 12,3 centimetru diametrā ar vairāku slāņu pārklājumu, kas noturīgs pret sāļo jūras ūdeni, ražojusi Zviedrijas kompānija ABB. Visa starpsavienojuma garums būs 450 kilometri.
Šis starpsavienojums palīdzēs veidot kopīgu Baltijas valstu un Skandināvijas elektroenerģijas tirgu un radīs iespējas pirkt elektroenerģiju no hidroresursiem bagātajām Ziemeļeiropas valstīm, samazinot enerģētisko atkarību no Krievijas. Pagaidām Baltijas valstu tīkli ar ziemeļvalstu energosistēmu savienoti tikai pa diviem “Estlink” jūras kabeļiem starp Somiju un Igauniju, bet ar to nepietiek, lai Baltijas valstu tirgi tiktu pilnībā integrēti kopējā tirgū. Lietuvai iespējas nodrošināties ar lētāku enerģiju no Skandināvijas ierobežo arī nepietiekamā pārvades līniju caurlaidība starp Igauniju un Latviju.
Eksperti uzskata, ka līdz ar “NordBalt” nodošanu ekspluatācijā elektroenerģijas cenu līmenis Lietuvā un Latvijā tuvināsies ziemeļvalstu un Igaunijas līmenim. Tomēr ierobežotā pārvades jauda starp Igaunijas un Latvijas energosistēmām veicina to, ka Latvijas un Lietuvas tirgū elektroenerģijas tirgus cena caurmērā ir augstāka. 2014. gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas tirgus cena bija 42,4 eiro par MWh, kas ir par 19% vairāk nekā Igaunijā, kur vidējā tirgus cena līdzīgā periodā bija 35,8 eiro par MWh.
