Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Apvienotais saraksts sasniedz visu laiku labāko rezultātu Saeimas vēlēšanās! Viņi iegūst 42 mandātus 218
Zelenskos sveic Kulbergu
My warmest congratulations to @AndrisKulbergs on his convincing victory in Latvia’s parliamentary elections.
This strong result reflects the trust of the Latvian people in your leadership and vision for the country. Ukraine deeply values Latvia’s unwavering friendship and support. I look forward to further strengthening our strategic partnership.
Wishing you every success in serving the Latvian people!
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) October 4, 2026
Prezidents pirmdien sāks sarunas ar Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien, 5. oktobrī, sāks sarunas ar pirmajām četrām no sešām 15. Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Prezidents ar ievēlētajām partijām tiksies secībā pēc to iegūtā atbalsta vēlēšanās.
Pirmdien plkst. 10 Rinkēvičs Rīgas pilī tiksies ar vēlēšanu uzvarētājiem – “Apvienoto sarakstu” (AS), bet plkst. 13 paredzēta prezidenta tikšanās ar “Latvija pirmajā vietā” (LPV) pārstāvjiem.
Plkst. 14.15 Rinkēvičs Rīgas pilī tiksies ar partiju apvienības “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” (SV/AJ) pārstāvjiem, bet plkst. 15.30 – ar Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem.
Pirmdien pēc prezidenta sarunām ar šiem politiskajiem spēkiem nav plānota preses konference, bet būs iespējams izjautāt partiju pārstāvjus.
Savukārt otrdien, 6. oktobrī, Rinkēvičs plkst. 9 plāno tikties ar partijas “Progresīvie” pārstāvjiem, bet plkst. 10.15 – ar “Jaunās vienotības” (JV) pārstāvjiem.
Otrdien plānota prezidenta preses konference.
Par to, kad sāksies sarunas par koalīcijas veidošanu partiju starpā, skaidrības vēl nav.
Mandātu sadalījums
Arī jaunajā 15. Saeimas sasaukumā, līdzīgi kā 14. Saeimā, jaunpienācēji būs vairāk nekā 60 deputāti un nomainīsies aptuveni divas trešdaļas parlamenta sastāva, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.
Visvairāk jaunpienācēju varētu būt no “Apvienotā saraksta” (AS) – 28. Seko līdz šim parlamentā nepārstāvētā apvienība “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” (SV/AJ) ar visiem saviem parlamentā ievēlētajiem 15 deputātiem, kā arī “Latvija pirmajā vietā” (LPV) ar 12 jauniem deputātiem. Pašreizējais Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers gan nebūs pilnīgi jauns deputāts – viņš 14. Saeimā strādāja līdz pašvaldību vēlēšanām pagājušā gada vasarā, kad tika ievēlēts Rīgas domē, un Saeimas deputāta mandātu nolika. Tagad viņš atkal pārvāksies no Rātsnama uz Saeimas namu.
“Progresīvie” nākamajai Saeimai varētu dot trīs jaunus tautas kalpus. Tiesa gan no “Progresīvo” saraksta šajās vēlēšanās ir ievēlēta Selma Teodora Levrence, kura kādu brīdi darbojās arī 14. Saeimā ar “mīksto” mandātu, kas tika zaudēts, “Progresīvajiem” atstājot valdību. Tāpat šajās vēlēšanās, pēc provizoriskajiem datiem, Saeimā ievēlēta arī Agnese Lāce, kura iepriekš uz parlamentu nekandidēja, bet šīs Saeimas laikā ir pabijusi varas gaiteņos kā kultūras ministre.
Nacionālajai apvienībai (NA) 15. Saeimā provizoriski varētu būt divi jaunpienācēji, bet “Jaunajai Vienotībai” (JV) – viens. Tā varētu būt šā brīža ārlietu ministre Baiba Braže, kura 2022. gadā uz Saeimu nekandidēja. JV līdz ar šīm vēlēšanām zaudēs visvairāk mandātu, jo 14. Saeimas vēlēšanās tā ieguva 26 deputātu mandātus.
Jau ziņots, ka pēc faktiski visu balsu saskaitīšanas 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši ir uzvarējis AS, kura Saeimā iegūto mandātu skaits sasniedzis 42.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka nākamajā Saeimā būs iekļuvušas tikai sešas partijas, bet pirmā aiz 5% vēlēšanu barjeras būs palikusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). AS Saeimā iegūs 42 vietas, LPV – 17, SV/AJ – 15, NA – 10, “Progresīvie” – deviņas, bet JV – septiņus mandātus.
Pārējās astoņas kandidējušās partijas ir palikušas “zem svītras”. ZZS ir ieguvusi 4,4% balsu, “Mēs mainām noteikumus” – 3,43% balsu, partija “Latvijas attīstībai” – 2,18% balsu.
Visvairāk viens deputāta mandāts “izmaksājis” JV, vismazāk – SV/AJ
Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās visvairāk viens deputāta mandāts priekšvēlēšanu tēriņos “izmaksājis” “Jaunajai vienotībai” (JV), savukārt vismazāk – apvienībai “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” (SV/AJ), liecina aģentūras LETA aprēķini.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši ir uzvarējis “Apvienotais saraksts” (AS), kas Saeimā ieguvis 42 mandātus. “Latvijas pirmajā vietā” (LPV) parlamentā ieguvusi 17 vietas, SV/AJ – 15, Nacionālā apvienība (NA) – 10, “Progresīvie” – deviņas, bet JV – septiņus mandātus. Pārējās partijas ir palikušas zem 5% vēlēšanu barjeras un parlamentā nebūs pārstāvētas.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirms pašām vēlēšanām publicētie dati liecināja, ka kopš priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma politiskās organizācijas bija deklarējušas 2,78 miljonus eiro aģitācijas izdevumus. Precīza summa gan būs zināma nākamnedēļ. Partijām pēc vēlēšanām būs KNAB jāiesniedz vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas, kurās KNAB pārbaudīs faktisko tēriņu atbilstību deklarācijās norādītajai informācijai.
Katrai politiskajai organizācijai maksimālais pieļaujamais limitēto priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmērs bija 1 039 582 eiro. Šajos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos iekļaujami gan politiskās organizācijas kopējie, gan deputātu kandidātu individuālie tēriņi.
“Jaunā vienotība” politiskajai aģitācijai bija noslēgusi līgumus par 372 751 eiro, tātad tai viens deputāta mandāts “izmaksājis” vismaz 53 200 eiro. Pēc aģitācijas tēriņu apjoma tālāk seko NA, kas bija uzrādījusi 236 516 eiro kopējos tēriņus jeb vismaz 23 600 uz mandātu.
LPV bija uzrādījis 386 423 eiro aģitācijas tēriņus jeb vismaz 22 700 eiro uz mandātu, “Progresīvie” – 166 768 eiro kopsummā jeb vismaz 18 500 eiro uz mandātu, AS – 590 565 eiro kopsummā jeb vismaz 14 000 eiro uz mandātu, bet SV/AJ – 137 680 eiro kopsummā jeb vismaz 9200 eiro uz mandātu.
Citas partijas nākamajā Saeimā nav iekļuvušas, tajā pat laikā aģitācija iztērējušas ievērojamas summas: ZZS – vairāk nekā 450 000 eiro, “Latvijas attīstībai” – vairāk nekā 223 000 eiro, bet “Gobzema saraksts” – ap 100 000 eiro. Pārējiem politiskajiem spēkiem aģitācijas līgumi bija noslēgti par mazākām summām.
Savukārt personas, kas nav saistītas ar politiskajām partijām un to apvienībām, priekšvēlēšanu aģitācijai par vai pret politiskajiem spēkiem un deputātu kandidātiem drīkstēja izmantot līdzekļus, kas nepārsniedz 11 700 eiro. Neviena persona līdz 1. oktobrim nebija deklarējusi šādus izdevumus.
Stepaņenko sola aktīvi darboties, strādājot parlamenta opozīcijā
“Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” (SV/AJ) turpinās aktīvi strādāt, arī paliekot parlamenta opozīcijā, aģentūrai LETA teica saraksta līdere Jūlija Stepaņenko.
Viņa uzsvēra, ka politiskā spēka programmā ir daudz punktu un ideju, kas nodrošināšot politiķiem aktīvu darbību visus nākamos četrus gadus.
Stepaņenko norādīja – ja valdības koalīcija tiks izveidota bez SV/AJ, tad pašlaik neesot iemesla domāt, ka visu Saeimas sasaukumu koalīcijā būs vieni un tie paši politiskie spēki un nenotiks pārmaiņas. Arī iepriekšējais parlamenta sasaukums apliecinājis, ka izmaiņas notiek.
NA gatava strādāt Kulberga valdībā arī turpmāk
Nacionālā apvienība (NA) ir gatava strādāt “Apvienotā saraksta” (AS) premjera Andra Kulberga vadītā valdībā arī turpmāk, aģentūrai LETA atzina viens no NA līderiem, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava.
Viņš izteica pateicību NA vēlētājiem, un norādīja, ka apvienības rezultāti esot stabili. “Protams, būtu jau gribēts straujš lēciens, bet jānovērtē, ka nav bijis liels kritiens uz leju,” sprieda Dombrava.
Ministrs sacīja, ka šodienas laikā būs jāsaprot līdz galam, kas ir iekļuvis parlamentā, bet vienlaikus sākšoties savstarpējā saziņa par to, kā turpmāk virzīties uz priekšu. “Ir ļoti labas iespējas izveidot līdzīgu valdību kā līdz šim” vērtēja Dombrava.
Jautāts, vai NA ir gatava, ka arī nākamo valdību veidos vēlēšanās pārliecinoši uzvaru guvušais AS ar Kulbergu, Dombrava sacīja, ka mandāts šim politiskajam spēkam ir dots ļoti pārliecinošs, tādēļ nebūtu pareizi šajā ziņā kaut ko mainīt. Vienlaikus viņš izcēla, ka tas AS arī uzliek milzīgu atbildību pret vēlētājiem.
AS sasniedz visu laiku labāko rezultātu Saeimas vēlēšanās un iegūst 42 mandātus
Pēc aptuveni 99% balsu saskaitīšanas 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši ir uzvarējis “Apvienotais saraksts” (AS), kura Saeimā iegūto mandātu skaits sasniedzis 42.
AS iegūtais mandātu skaits ir visu laiku labākais kāda politiskā spēka sasniegtais rezultāts Saeimas vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas. Salīdzinoši partija “Latvijas ceļš” 1993. gadā Saeimā ieguva 36 mandātus, “Vienotība” 2010. gadā 33 mandātus, bet “Saskaņa” 2011. gada ārkārtas vēlēšanās 31 mandātu.
Tikmēr vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā kopš neatkarības atgūšanas – šogad vēlēšanās piedalījās tikai 51,8% vēlētāju.
Balsis pašlaik vēl jāsaskata tikai 30 pasta balsošanas komisijās, savukārt par kandidātiem nodoto plusu un mīnusu skaitīšana jāpabeidz lielākā skaitā vēlēšanu iecirkņu.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka nākamajā Saeimā būs iekļuvušas tikai sešas partijas, bet pirmā aiz 5% vēlēšanu barjeras būs palikusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Balsu skaitīšanai faktiski noslēdzoties, par AS nodoti 35,3% balsu. Otrajā vietā ar 13,1% balsu ir “Latvija pirmajā vietā” (LPV), kam ar 11,74% balsu seko partiju apvienība “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” (SV/AJ). Par Nacionālo apvienību (NA) ir nobalsojuši 8,91% vēlētāju, par “Progresīvajiem” – 7,81%, bet par “Jauno vienotību” (JV) – 6,34% balsu.
Attiecīgi AS Saeimā iegūs 42 vietas, LPV – 17, SV/AJ – 15, NA – 10, “Progresīvie” – deviņas, bet JV – septiņus mandātus.
Pārējās astoņas kandidējušās partijas ir palikušas “zem svītras”. ZZS ir ieguvusi 4,41% balsu, “Mēs mainām noteikumus” – 3,43% balsu, partija “Latvijas attīstībai” – 2,18% balsu. Šīs partijas varēs pretendēt uz valsts finansējumu, jo ir savākušas vairāk nekā 2% vēlētāju balsu.
Tūlīt zem šīs 2% barjeras ir palikusi partija “Stabilitātei” ar 1,99% atbalstu, partija “Austošā saule Latvijai” (ASL) – 1,33% balsu, partija “Gobzema saraksts” – 0,98% balsu, partija “Saskaņas centrs” – 0,82% balsu, bet Jaunā konservatīvā partija – 0,33% balsu. Visas šīs partijas, izņemot ASL, līdz šim bija valsts finansējuma saņēmējas.
Prezidents pateicas vēlētājiem un apsveic vēlēšanu uzvarētājus
Kāpēc aizkavējās glabāšanā nodoto balsu skaitīšana?
Glabāšanā nodoto balsu statusa pārbaude aizkavēja balsu skaitīšanas sākšanu 15. Saeimas vēlēšanās, jo instrukcija paredzēja vispirms pārbaudīt šo balsu derīgumu.
Līdzko tika saņemti signāli no Pašvaldību vēlēšanu komisijām, ka tās vairs nevēlas gaidīt uz citiem kolēģiem, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sasauca komisijas ārkārtas sēdi un pieņēma lēmumu mainīt balsu skaitīšanas instrukcijā noteikto secību un ļaut iecirkņiem atvērt vēlēšanu dienas kastes un sākt vēlēšanu dienas balsu skaitīšanu. Vienlaikus turpinājās glabāšanā nodoto balsu pārbaude.
Glabāšanā nodoto balsu statusa pārbaude bija jāpabeidz pirms šo balsu pievienošanas pārējām, lai nepieļautu, ka vienam vēlētājam tiek ieskaitīta gan iepriekš glabāšanā nodotā, gan vēlāk nodotā balss. Kopā šādu balsu ir vairāk nekā 700 un vēlētāju datu aktivitātes tabulā tie tiek atspoguļoti ailē “Mainījuši”.
Ja vēlētājs pēc balss nodošanas glabāšanā bija nobalsojis vēlreiz, viņa iepriekšējais balsojums bija jāanulē. To iespējams izdarīt, kamēr vēlēšanu aploksne atrodas reģistrācijas aploksnē ar vēlētāja identificēšanai nepieciešamo informāciju.
Ja no nepārbaudītām reģistrācijas aploksnēm tiktu izņemtas vēlēšanu aploksnes un sajauktas ar pārējām, vairs nebūtu iespējams noteikt, kura ir anulējamā balss.
“Digitālajā laikmetā demokrātijas burvība un posts vienlaikus ir tās caurspīdīgums un pieejamība tiešsaistes režīmā. Ir saprotama sabiedrības un mediju vēlme uzzināt jaunumus un saņemt interesējošos rezultātus nekavējoties. Mēs to respektējam, taču šāda pieeja ierobežo mūsu iespēju pārliecināties par to, ka sniegtā informācija ir pilnībā pārbaudīta un leģitīma. No vienas puses, mēs baidāmies no pilnībā elektroniskām vēlēšanām, no otras – sagaidām tūlītēju rezultātu publicēšanu arī tad, ja balsu uzskaite ietver manuālu darbu. Tik plaša mēroga procesā kā parlamenta vēlēšanas datu pārbaude un precizēšana ir būtiska darba daļa, kurai nepieciešams laiks,” uzsver CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris.
CVK uzņēmās atbildību par lēmumu, lai nodrošinātu precīzu balsu uzskaiti. Tas arī mazina risku, ka vēlēšanu rezultāti vēlāk varētu tikt apstrīdēti.
