Ļoti mīl bērnus, bet ietiepīgi. Kas īpašs piemīt mopšiem 0
Mopša suņu šķirnes pārstāvei Borai (Bora Gaben Laguna Love) ir paveicies – viņas saimniece Melita Rozentāle, kura ikdienā studē Biznesa augstskolā “Turība” un pilnveido savas vokālās prasmes “Slavenajā Rīgas pop&rock studijā”, ir īsta dzīvnieku mīle.
Lai gan kādreiz ikdiena tika dalīta arī ar citiem kompanjoniem – dekoratīvo žurku un amerikāņu buldogu, tieši Bora ir Melitas lielākā mīlule.
Bora, kuras vecāki ir starptautiski čempioni, ienāca Melitas ģimenē pirms desmit gadiem.
Mopšu šķirne (angliski – the pug) ir salīdzinoši populāra visā pasaulē. Latvijā jau 1999. gadā tika reģistrēts pirmais Mopšu klubs.
Kad Melitai bija padsmit gadu, viņa uz kāda žurnāla vāka ieraudzīja mopsi un iemīlējās tajā no pirmā acu skata: “Lūdzu mammai, lai nopērk žurnālu. Pēc tam griezu ārā visu informāciju un bildes par šīs šķirnes suņiem, līmēju fotogrāfijas un izdrukas pašizveidotajā mopšu kladītē.”
Apzinoties negaistošo interesi, jau drīzumā ģimenē ienāca smilšu krāsas Bora. Īpašā diena vēl joprojām ir spilgti atmiņā: “Tas bija 3. decembris. Naktī, vedot jauno ģimenes iemītnieci no Cēsīm uz Jēkabpili, sākās liels sniegputenis. Ceļi bija aizsniguši, knapi tikām mājās. Nākamajā dienā Boru gaidīja pārsteigums – pirmā pastaiga pa sniegu! Valdīja īsta Ziemassvētku noskaņa.”
Mopši ir piemēroti dzīvošanai iekštelpās, bet, lai gan šīs šķirnes suņi ļoti mīl bērnus un cilvēkus kā tādus (citi dzīvnieki tos interesē mazāk), ietiepīgā rakstura dēļ tos ir grūti apmācīt, tādējādi mopši nebūs tie paklausīgākie rotaļu biedri.
Melita apstiprina: “Arī Borai neviens nav autoritāte. Klausīt viņa neklausa nevienu, tikai pati sevi. Liela personība. Bet ar bērniem saprotas labi. Bora ir uzaugusi kopā ar manu krustmeitu – pret mazuli izturējās ļoti saudzīgi, vēlāk abas sadraudzējās.”
Ierasts, ka mopši pirmajos gados ir visai aktīvi un trokšņaini, bet pieaugot kļūst mierīgāki.
Arī Melita stāsta, ka jaunības dienās Bora bijusi ļoti rotaļīga, skrēja pa māju kā uzgriezts vilciņš. Tagad, kad jau sasniegts 10 gadu vecums, ir palikusi lēnīgāka, arī garās pastaigās vairs negrib doties.
“Ja vasaras sezonā ar velosipēdiem braucam nopeldēties uz tuvējo ezeru, Boru ņemam līdzi velosipēda grozā. Viņai patīk, ausis vien plīvo vējā,” ar smaidu vēsta mopša saimniece.
Runājot par veselību, mopšu šķirnes suņi reizēm mēdz saslimt ar meningoencefalītu, kas nav ārstējams. Ļoti jāseko līdzi arī tam, lai vasarā suns nepārkarstu (purniņa un elpošanas īpatnību dēļ tas var notikt ļoti ātri) un vienmēr būtu pieejams svaigs ūdens. Tāpat jāpievērš uzmanība lielajai krunkai virs deguna, kas regulāri jātīra, jo tur mēdz sakrāties sviedri un netīrumi.
Arī par mutes dobuma tīrību jārūpējas. Bieži šai šķirnei tiek atklāta specifiska ērcīte, kas izraisa ādas slimību.
Arī Bora ir gājusi tam cauri, stāsta Melita: “Borai ap gada vecumu zem astes parādījās pelēkzils plankums, kur izkrita spalvas. Izrādījās – ādas ērcīte. Bija arī alerģiskas izpausmes, metās dažādas pumpas. Taču, mainot ēšanas paradumus un sākot ēst mājās gatavotu, sabalansētu uzturu, visas problēmas pazuda, spalva kļuva tik spīdīga kā vēl nekad.”
Borai, kā jau īstenai dāmai, ik pēc pāris nedēļām ir arī savas skaistumkopšanas procedūras, kuras viņa gan labprātāk izlaistu, – nagu griešana, deguna, ausu, arī acu tīrīšana, jo acis mopšiem ir ļoti jutīgas uz putekļiem.
Arī ķemmēšana un vannošana ir nepieciešama, jo, kā saka Melita: “Vidēji divas reizes gadā (sevišķi vasarā) mopši maina spalvu, un tad gan tās birst kā skujas.”
Starp citu, ir reizes, kad Ziemassvētku laikā Bora tiek ieģērbta arī rūķa tērpā, taču daudz vairāk viņai iet pie sirds uz svētku galda atrodamie medījuma gaļas desas luņķi.
