Saaukstēšanās vai jau gripa? 7 pazīmes, pēc kurām tās vairs nesajauksi 0
Sākumā šķiet, ka viss ir skaidrs, ka esi saaukstējies – iesnas, sāpošs kakls, klepus, nespēks. Taču tad pēkšņi kļūst vēl sliktāk, parādās temperatūra un sāk lauzt kaulus.
Vai tā vēl ir parasta saaukstēšanās, vai tomēr jau gripa?
Abām slimībām ir daudz kopīgu simptomu, tāpēc tikai pēc pašsajūtas vien tās ne vienmēr iespējams droši atšķirt.
Tomēr ir vairākas pazīmes, kas var dot diezgan skaidru pavedienu. Gripa parasti sākas daudz straujāk un izraisa izteiktāku nespēku, ķermeņa sāpes un galvassāpes, savukārt saaukstēšanās biežāk “atnāk” pamazām un vairāk skar degunu un kaklu.
Lūk, septiņas pazīmes, kurām vērts pievērst uzmanību.
1. Slimība sākās pēkšņi vai pamazām?
Šī ir viena no izteiktākajām atšķirībām. Saaukstēšanās parasti sākas pakāpeniski. No rīta var būt tikai neliels kņudinošs kakls vai aizlikts deguns, bet nākamajā dienā pievienojas iesnas, šķaudīšana un klepus. Saaukstēšanās simptomi bieži attīstās vienas līdz trīs dienu laikā.
Gripa savukārt mēdz “ieslēgties” daudz straujāk. Cilvēks no rīta var justies samērā normāli, bet dažu stundu laikā kļūt ļoti slikti – parādās drebuļi, temperatūra, galvassāpes un izteikts nespēks. Gripas simptomu sākumu raksturo kā pēkšņu.
Tāpēc, ja vakar vēl darījāt ikdienas darbus, bet šodien jūtaties tā, it kā jūs būtu “sabraucis vilciens”, gripas iespējamība kļūst jau ticamāka.
2. Cik augsta ir temperatūra?
Temperatūra nav absolūts kritērijs, taču arī šeit ir tendence. Saaukstēšanās gadījumā pieaugušajiem drudzis nav tipisks, lai gan temperatūra var paaugstināties, īpaši bērniem. Saaukstēšanās gadījumā drudzis ir reta parādība pieaugušajiem.
Gripai temperatūra un drebuļi ir daudz raksturīgāki. Tomēr svarīgi ir neiekrist slazdā – gripa ne vienmēr nozīmē augstu temperatūru. Ne visiem gripas slimniekiem ir straujš un atkārtots drudzis.
Tātad normāla temperatūra pati par sevi gripu neizslēdz.
3. Vai “lauž kaulus”?
Ja slimības laikā pēkšņi sāk sāpēt viss ķermenis, īpaši muskuļi un locītavas, tas vairāk raksturīgs gripai.
Saaukstēšanās laikā nelielas ķermeņa sāpes var būt, taču tās parasti ir vieglas. Gripai savukārt muskuļu un ķermeņa sāpes ir daudz tipiskākas un mēdz būt izteiktas.
Starp tipiskajiem gripas simptomiem min muskuļu un locītavu sāpes, galvassāpes, drudzi, klepu un izteiktu sliktu pašsajūtu.
Tieši sajūta “man sāp viss ķermenis” ir viena no pazīmēm, kas gripu padara ticamāku nekā vienkāršu saaukstēšanos.
4. Kas notiek ar degunu?
Ja galvenā problēma ir deguns, tas vairāk atbilst saaukstēšanās ainai. Iesnas, šķaudīšana un aizlikts deguns ir ļoti tipiski saaukstēšanās simptomi. Cilvēkiem ar saaukstēšanos iesnas vai aizlikts deguns ir biežāk nekā gripas gadījumā.
Gripai iesnas arī var būt, taču parasti tās nav slimības “centrā”. Vienkāršoti sakot – ja slimība sākas ar šķaudīšanu, tekošu degunu un kņudinošu kaklu, saaukstēšanās ir ticamāka.
Ja deguns ir tikai viena no daudzām problēmām, bet cilvēku vienlaikus “nogāž no kājām” temperatūra, sāpes un nespēks, vairāk jādomā par gripu.
5. Vai ir spēks kaut ko darīt?
Šī var būt ļoti uzskatāma atšķirība. Saaukstēšanās laikā cilvēks var justies slikti, taču bieži vien spēj turpināt ikdienas aktivitātes, kaut arī ar mazāku enerģiju. Saaukstēšanos raksturo kā slimību, kuras laikā cilvēks parasti jūtas nevesels, bet spēj turpināt to, kas ir jādara pēc plāna.
Gripa biežāk izraisa izteiktu nogurumu un vājumu. Dažkārt cilvēks vienkārši grib gulēt un nespēj ne normāli strādāt, ne veikt ierastos pienākumus – vienkārši ir pilnīgs nespēks.
Tāpēc frāze “esmu apslimis, bet varu aiziet uz darbu” vairāk raksturīga saaukstēšanās gadījumam nekā klasiskai gripai.
6. Kas notiek ar galvu?
Arī galvassāpes vairāk raksturīgas gripai. Gripas simptomu vidū parasti min galvassāpes, savukārt saaukstēšanās gadījumā galvassāpes ir retākas. Tas nenozīmē, ka saaukstēšanās laikā galva nevar sāpēt. Aizlikts deguns un spiediena sajūta sejas rajonā arī var radīt galvassāpes. Taču kopā ar pēkšņu slimības sākumu, temperatūru, drebuļiem un ķermeņa sāpēm galvassāpes vairāk iederas gripas ainā.
7. Kāds ir klepus?
Arī klepus raksturs var dot pavedienu, lai gan tas nav drošs diagnostikas kritērijs. Saaukstēšanās gadījumā klepus parasti ir vieglāks, bet gripas gadījumā klepus var būt izteiktāks un nereti ir sauss.
Pasaules Veselības organizācija gripas raksturīgo simptomu vidū min sausu klepu, kas dažkārt var saglabāties pat divas nedēļas vai ilgāk.
Savukārt saaukstēšanās gadījumā klepus bieži parādās kopā ar iesnām, aizliktu degunu un kakla kairinājumu.
Kad nevajag vienkārši gaidīt, kamēr pāries?
Svarīgi ir ne tikai saprast, kas izraisījis slimību, bet arī pamanīt pazīmes, kas var liecināt par komplikācijām.
Steidzami jāmeklē medicīniska palīdzība, ja parādās apgrūtināta elpošana vai elpas trūkums, ilgstošas sāpes vai spiediens krūtīs, apjukums, krampji, izteikts vājums vai dehidratācijas pazīmes.
Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts smagas gripas risks, tostarp vecākiem cilvēkiem, grūtniecēm, maziem bērniem un cilvēkiem ar noteiktām hroniskām slimībām.
Un vēl viena svarīga lieta – antibiotikas neārstē ne saaukstēšanos, ne gripu, jo abas ir vīrusu izraisītas infekcijas. Gripai noteiktās situācijās ārsts var nozīmēt pretvīrusu medikamentus.
Tāpēc visvienkāršākais orientieris ir šāds: ja slimība nāk lēnām un galvenā problēma ir deguns un kakls, biežāk tā ir saaukstēšanās.
Ja dažu stundu laikā parādās drudzis, drebuļi, stipras ķermeņa sāpes, galvassāpes un izteikts nespēks, vairāk jādomā par gripu.
