Ļoti stingras prasības deputātiem – šādu ierobežojumu neesot nevienā citā ES valstī 17
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdošo partiju koalīcija, iesniedzot priekšlikumus likumā “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam”, mainot arī likuma nosaukumu, ir noteikusi ievērojami stingrākus ierobežojumus Saeimas deputātiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, nekā sākotnēji bija iecerēts.
Likumā ir iekļautas arī līdzīgas prasības pašvaldību domju deputātiem, kuriem tādos gadījumos apturēs pilnvaras uz laiku, dodot iespēju tās atjaunot pēc tam, kad deputāts sertifikātu varēs uzrādīt. Šajā laikā viņa vietā domē strādās nākamais kandidāts no tā paša saraksta, kas var būt arī uz īsu laiku.
“Latvijas Avīzes” iepriekš veiktā aptauja vairākās pašvaldībās liecina, ka daļa vietējo deputātu vakcinācijas procesu ir uzsākuši, bet viņi līdz 15. novembrim, kad likuma nosacījumus sāks piemērot, nebūs vēl ieguvuši sertifikātu. Taču tas šiem deputātiem būs 15. decembrī – līdz šim datumam no darba netiks atstādināti valsts pārvaldē strādājošie, kuri līdz 15. novembrim būs saņēmuši pirmo poti.
Sākotnēji bija paredzēts, ka Saeimas deputāti nevarēs bez sertifikāta piedalīties klātienes sēdēs, bet pēc koalīcijas ierosinājuma ir noteikts, ka tas attiecas uz parlamenta darbu kopumā – arī attālinātajām sēdēm, apakškomisiju sēdēm, starptautisko darbību un citiem pasākumiem. Tāpat deputāti zaudēs visu algu un kompensācijas, ja šā iemesla dēļ nevarēs piedalīties parlamenta darbā.
Daudzi ārvalstu mediji pagājšnedēļ pievērsa uzmanību šai ziņai, un tiek uzsvērts, ka Latvija ir pirmā valsts pasaulē, kur pieņemti tik stingri noteikumi.
Nesadzird Juridiskā biroja iebildumus
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere ceturtdien Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kur notika iesniegto priekšlikumu apspriešana, vērsa deputātu uzmanību uz to, ka nevienā Eiropas valstī šādu ierobežojumu nav.
Slovēnijā, Luksemburgā un Kiprā deputāti uzrāda sertifikātus, bet nevienam nav liegts piedalīties parlamenta darbā, kas ir iespējams, saņemot negatīvu testu.
“Vēlos vērst jūsu uzmanību, ka noteiktie ierobežojumi neiztur samērīguma testu, jo no amata pienākumu veikšanas tiek atstādināti deputāti, kuri ir veseli, darbaspējīgi un var piedalīties lēmumu pieņemšanā. Šis regulējums un ceļš, kuru ejat, pilnīgi noteikti neatbilst Satversmei,” sacīja D. Meistere, lūdzot to nofiksēt protokolā. Viņa iebilda arī pret šā likuma papildināšanu ar regulējumu par pašvaldību deputātiem, “jo Saeimas un pašvaldību deputāti nav liekami vienos svaru kausos”.
Neesot skaidra arī procedūra un sekas, kādas izraisa pilnvaru apturēšana domes deputātam uz īsu laiku, kurā viņa vietā domē tiek aicināts nākamais deputāts, kas drīz vien var zaudēt mandātu.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) komisijas sēdē teica: “Katram ir tiesības demokrātiskā valstī sūdzēties Satversmes tiesā, ja uzskata, ka tas nav samērīgi.
Pie mūsu saslimstības un mirstības rādītājiem tas ir samērīgi.
Juristiem ir šaura domāšana. Viņi neizprot politisko gribu un to vēstījumu, ko tautas vēlēti deputāti vēlas nodot. Mums ir krīze, bet mēs te mēģinām aizstāvēt atsevišķu deputātu tiesības uz glupību.”
Arī “Attīstībai/Par” frakcijas vadītāju Juri Pūci, kurš sēdē runāja koalīcijas frakciju vadītāju vārdā, nepārliecināja Juridiskā biroja skaidrojums. Taču viņš kā profesionāls jurists savu viedokli aizstāvēja tieši ar juridiskiem, nevis politiskiem argumentiem, norādot uz Saeimas deputātu atbildību, ņemot vērā, ka pienākums vakcinēties ir uzlikts sabiedrībai, no kuras tautas priekšstāvji nevar būt atrauti.
Tas izriet no Satversmē nostiprinātajiem tiesiskas valsts vienlīdzības, solidaritātes un taisnīguma principiem. Tas esot arī jautājums par uzticības vairošanu valsts un pašvaldību institūciju darbam un valsts īstenotai Covid-19 infekcijas pārvaldības politikai, norādīja J. Pūce.
Likuma mērķis ir arī nodrošināt sabiedrības veselības un drošības interesēm atbilstošu rīcību Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos.
Bez sertifikāta tikai daži deputāti
Neesoša Covid-19 drošības sertifikāta dēļ Saeimas darbā pagaidām nevarēs piedalīties viens koalīcijas un trīs opozīcijas Saeimas deputāti.
Agri no rīta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika sniegta informācija, ka parlamenta administrācijai un komisija sertifikātus nav uzrādījuši seši Saeimas deputāti. Šo deputātu vidū bija Aldis Gobzems (LuK), kurš pēc sociālajos tīklos paša sniegtās informācijas Covid-19 esot izslimojis, Karina Sprūde (LuK), Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.
Vēlāk “Likums un kārtība” politiķi Gobzems un Sprūde tomēr iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu, kas nozīmē, ka šobrīd bez Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātiem ir palikuši četri Saeimas deputāti.
Pašvaldību deputātiem sertifikāts vai konsilija atzinums par vakcinācijas atlikšanu būs jāuzrāda pašvaldības vēlēšanu komisijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs (“AP”) informēja, ka pašvaldībās sertifikāta nav 4% deputātu.
Neatkarīgais deputāts Kaspars Ģirģens un vēl vairāki politiķi Saeimas sēdē aizstāvēja iespēju dalībai parlamenta darbā izmantot negatīvu testu, jo ir zināmi vairāki Saeimas deputāti, kuri bija vakcinējušies, bet tomēr saslima ar vīrusu. Viens no viņiem Sergejs Dologopolovs (“Saskaņa”) debatēs to apstiprināja pats.
Viņaprāt, likumprojekts nerisina nevienu no tā mērķiem, aicinot valdošās partijas būt drosmīgām un pateikt, ka vakcinācija būs obligāta, ja vien nav medicīnisku iemeslu, lai to neveiktu.
Neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko jau ir paziņojusi, ka apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā. Līdzīgi varētu rīkoties arī vairāki pašvaldību deputāti.
Taču, kamēr lieta Satversmes tiesā nonāks līdz izskatīšanai, ārkārtējā situācija, iespējams, jau būs beigusies.
Pieņemtajā likumā, kas būs spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam, ir noteikts, ka ik pēc diviem mēnešiem Saeima pārskata ierobežojumus. To apspriešanas laikā arī izskanēja aizdomas, ka, iespējams, tas ir mēģinājums budžeta pieņemšanas sēdēs, kas sāksies pirmdien, nepieļaut atsevišķu opozīcijas deputātu piedalīšanos.
Koalīcijai nav vairākuma
Likuma pieņemšana Saeimā piektdien gan piedzīvoja sarežģījumus, tas izdevās tikai pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem mēģinājumiem un diviem pārtraukumiem. Šie balsojumi atklāja, ka valdošajai koalīcijai Saeimā nav vairākuma, tā turas uz neatkarīgo deputātu balsīm.
Koalīcijas frakcijām oficiāli ir 47 balsis: Jaunās konservatīvās partijas frakcijā ir 15 deputāti, “Attīstībai/Par” – 12, Nacionālajā apvienībā – 12, “Jaunajā Vienotībā” – astoņi deputāti. Zināms, ka koalīcija līdz šim varēja rēķināties arī ar vismaz septiņu neatkarīgo deputātu balsīm, bet atsevišķos gadījumos atbalsts ir pat lielāks.
Taču to nevarētu teikt par piektdien notikušo balsojumu, kad šo likumu neatbalstīja arī daži valdības partiju deputāti. Vienam politiķim no Nacionālās apvienības arī nav sertifikāta. Opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, kas nepiedalījās balsojumos par šo likumu, kā arī “Saskaņa”, kas tajā iesniegtos priekšlikumus bija atbalstījusi, kopā “norāva kvorumu”, tā izgaismojot koalīcijas iekšējās problēmas.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis “Latvijas Avīzei” atzina, ka, izšķiroties par četru partiju koalīciju, ar šo situāciju valdība ir rēķinājusies. Taču šajā gadījumā vairākumu nevarēja nodrošināt arī tāpēc, ka sēde notika piektdienā, kad daļa deputātu bijuši saplānojuši tikšanās ar vēlētājiem, bet vēl daļa bija komandējumos, jo Eiropā ir atsākusies starptautiskā darbība. Ir zināms, ka piektdienās arī deputāti ārsti, kuriem atļauta amatu apvienošana, strādā savā specialitātē. Pārtraukumā bija sazvanīti vairāki deputāti, kas atradās ārpus Rīgas, kas ir vēl viena attālinātā darba priekšrocība – var balsot no jebkuras vietas.
Balsošanas rezultāti
Balsojums par likumu “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam”
PAR: 62
* “Jaunā Vienotība”
Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Andrejs Judins,
Rihards Kozlovskis, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Kārlis Šadurskis
* Jaunā Konservatīvā partija
Ainars Bašķis, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Uldis Budriķis, Jānis Butāns,
Jānis Cielēns, Krišjānis Feldmans, Juris Jurašs,
Līva Kreituse, Eva Mārtuža,
Linda Medne, Juris Rancāns, Sandis Riekstiņš, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Normunds Žunna
* “Attīstībai/Par”
Krista Baumane, Aigars Bikše, Mārtiņš Bondars, Ilmārs Dūrītis, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Mārtiņš Šteins, Vita Anda Tērauda, Inese Voika, Gatis Zamurs
* Nacionālā apvienība
Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks
* “Saskaņa”
Boriss Cilevičs, Inga Goldberga, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs
* Ārpusfrakciju deputāti
Iveta Benhena-Bēkena, Anda Čakša, Aivars Geidāns, Janīna Kursīte, Māris Mičerevskis, Ivars Puga, Atis Zakatistovs
PRET: 7
* Ārpusfrakciju deputāti
Vjačeslavs Dombrovskis, Kaspars Ģirģens, Artuss Kaimiņš, Evija Papule, Inguna Rībena, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova
ATTURAS: 2
* Nacionālā apvienība
Aleksandrs Kiršteins, Romāns Naudiņš
NEBALSO: 29
* Nacionālā apvienība
Jānis Dombrava
* “Attīstībai/Par”
Viesturs Liepkalns
* “Saskaņa”
Valērijs Agešins, Sergejs Dolgopolovs, Ivans Klementjevs, Regīna Ločmele, Vladimirs Nikonovs, Ivars Zariņš
* Zaļo un Zemnieku savienība
Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Janīna Jalinska, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Viktors Valainis, Jānis Vucāns
* “Neatkarīgie”
Aldis Gobzems, Ieva Krapāne, Māris Možvillo, Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča, Karina Sprūde
* Ārpusfrakciju deputāti
Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Ēriks Pucens, Didzis Šmits, Ilga Šuplinska
