Lupstājs garšai un aromātam. Kā šo garšaugu var pielietot virtuvē? 0
Man dārzā kopš seniem laikiem aug lupstājs. Vēlētos uzzināt kaut ko par šo augu. RITA KULDĪGAS NOVADĀ
Sviestmaize ar sieru garšo lieliski, ja uz tās uzliek dažas ārstniecības lupstāja (Levisticum officinale) lapiņas. Bagātīgi lapotais, daudzgadīgais, aptuveni 2 m garais augs labi aug auglīgā, pietiekami mitrā augsnē un saulainā vietā. Vasaras sākumā parādās dzeltenzaļu ziedu čemuri, no kuriem attīstās rievainas sēklas. Tās pašas izsējas, tāpēc visu laiku izaug daudz jaunu augu, kurus var pārstādīt.
Dārzā pietiek ar 1–2 augiem, jo pat nedaudzas lapiņas piešķir garšu mērcēm un zupām. Lupstāja aromāts atgādina selerijas. Sēklām ir līdzīga, tomēr nedaudz saldāka garša. Sēklas izmanto liķieriem un smaržu ražošanā. Tās lieto arī kā garšvielu pie salātiem un kartupeļu biezputras. Jaunās, sulīgās lupstāju lapas (vecākās ir sīkstas un rūgtenas) un notīrītās saknes var sautēt un lietot kā dārzeņus, bet jaunos, nepārkoksnējušos stublājus var iecukurot. Spēcīgākā smarža un izteiktākās ārstnieciskās īpašības piemīt tieši saknēm. Lupstājs uzlabo apetīti, veicina gremošanu.
Lapas var žāvēt, bet, ja ir iespēja, labāk ir saldēt. Lai garša būtu saldenāka un maigāka, pirms saldēšanas lapas un stublājus blanšē.
Lielā auguma un lapojuma dēļ lupstājs iederas vietās, kur vēlas piesegt kādu acij nevēlamu būvi, žogu, komposta kaudzi vai kaut ko norobežot. Lupstājs labi iederas arī dīķmalā. Ja labāk patīk zemāki, kuplāki augi, nevajag ļaut tiem ziedēt. Vienuviet lupstāju var audzēt 6–8 gadus, pēc tam stādījumu ieteicams atjaunot.
