– Vai Eiropas čempionāta starta drudzis ir jūtams? 1
– Nav vairs tie jaunības gadi, kad iekšā viss vārās. Esmu kļuvusi mierīgāka. Vēl ir ko darīt laukumā, vēl ir lietas ap to. Sajūta, ka brauksim un priekšā būs svarīgas spēles. Bet Ungārijā tas drudzis meitenēm noteikti būs. Bez tā neiztikt un tur mums,pieredzējušajām spēlētājām, jācenšas to visu dabūt mierīgā gultnē.
– Tava loma pēdējās piecas sezonas bijusi savādāka kā izlasē. Esi laukumā gaidījusi bumbu, nevis pati veidojusi spēli.
– Tādēļ arī man vajadzētu vēl vairāk laika līdz Eiropas čempionātam. Man patīk, ka varu spēlēt ar bumbu. Kurai gan nepatīk? Tās sajūtas nav pazudušas un bija tikai jāatsvaidzina. Tas, ka mani segs ciešāk un niknāk, ir tikai papildus izaicinājums. Gribas vēl kaut ko uzvarēt.
– Tu esi divkārtēja Eirolīgas čempione, WNBA čempione. Ko vēl?
– Mēs taču visi zinām, kāds sporta forums notiks nākamajā vasarā. Arī pasaules čempionātā neesmu spēlējusi.
– Kuri ir Tavas karjeras spilgtākie mirkļi?
– Noteikti Pekinas olimpiāde. Mēs turp tikām un spēlējām ar mūsu pašu spēkiem, par Latvijas zemi. Pērn izcīnītais WNBA čempiones tituls arī bija foršs, bet tā garša mazliet nav tāda. Pirms tam es neticēju, ka tātdu titulu kādreiz dabūšu, bet redz kā sanāca. Lai gan finālā nespēlēju un emocijas bija mazliet savādākas. Pekinas emocijas bija citas. Kā visus sasitām kvalifikācijas turnīrā Madridē! Spēle pārpildītā Arēna Rīga pret Krieviju 2009. gadā. Tas laikam ir vissāpīgākais zaudējums, kurš savijies kopā ar ļoti patīkamām tā laika emocijām kopumā.
