– Vai Anete laukumā pa sešiem gadiem ir stipri mainījusies? 1
– To uzraksti pats, kā esmu mainījusies (smejas). Noteikti. Krustenisko saišu plīsums, pēc kura atveseļošanās ilga deviņus garus mēnešus, ir atstājis iespaidu. Tas viss vēl ir zemapziņā. Ir situācijas, kad laukumā varētu uztaisīt kādu griezienu, bet – labāk nē. Tas automātiski nostrādā. Citādi it kā skrienu, lecu un pašai šķiet, ka viss ir kārtībā.
– Pēc tik smagiem savainojumiem daudzi sportisti vairs nespēj atgriezties iepriekšējā līmenī.
– Psiholoģiski bija ļoti smagi, daudz grūtāk kā fiziski. Neviens tajā nevar palīdzēt, pašam ir jātiek pāri, jāiet uz treniņu un jāstrādā ar vēl lielāku atdevi. Rehabilitācijas periodā Rīgā man ļoti palīdzēja Viktors Lācis, tad Jekaterinburgas fiziskās sagataviotības trenere Juraša, šosezon Kurskā – Ēriks Visockis. Noteikti gribu izcelt laulāto treneru pāri Jekaterinburgā un Fīniksā – Sendinu Brodello un Olafu Langi. Viņi ļoti daudz strādāja pie komandas psiholoģijas un iemācīja daudzas jaunas lietas. Ja man ir iekšā, es gribu spēlēt, bet tur bija jāiemācās – ja jāsēž uz tā rezervistu beņķīsa, tad jāsēž. Tā bija neatsverama skola, fantastisks kolektīvs, pasaules izlases līmeņa komandas biedrenes.
– Vai kolektīvs Latvijas izlasē atšķiras?
– Būtiski nē. Nav jau tā, ka tie līgumi, nauda un konkurence klubos radītu kādu papildus spriedzi ģērbtuvē. Te, izlasē, meitenes visas ir savējās, sirdij tuvākas.
– Ar Zvirgzdiņu esi strādājusi Latvijas izlasē un savulaik Maskavas “Dinamo”, Mārtiņš Zībarts bija arī Kurskā. Tas palīdz ielēkt izlases sistēmās?
– Neko daudz nepalīdz. Sistēmas ir dažādas. Kurskā es tiešām daudz prasīju Mārtiņam, ko daru nepareizi vai kas jādara savādāk. Zvirgzdiņš ir izcils stratēģis. Esmu pārliecināta, ka to visu izpildot, rezultāts neizpaliks.
– Uz kādu rezultātu Ungārijā var cerēt Latvijas izlase?
– Uzvarēt spēli pēc spēles un iet solīti pa solītim. Es patiešām pašlaik ne par ko vairāk kā izkļūšanu no pirmās grupas nedomāju. Lai nebūtu pēc nedēļas jābrauc mājās. Paveiksim šo, skatīsimies tālāk. Komandu līmenis ir izlīdzinājies. Varbūt mazliet priekšā ir Francija un Spānija, pārbaudes spēlēs labi izskatījās Serbija. Bet arī tās ir komandas, ar kurām var cīnīties. Šis ir ļoti neprognozējams čempionāts.
