Tehnoloģiju kvalitāte cieš no pārlieku liela vīriešu skaita to izstrādē, uzskata pētniece 2
Francūziete Hanana Salama ieguvusi doktora grādu mākslīgajā intelektā. Līdzdibinājusi organizāciju “Woman in AI” (“Sievietes mākslīgajā intelektā” – latv. val.), kurā atbild par pētniecību un izglītību. Hanana šobrīd ir pētniecības un attīstības vadītāja robotikas un mākslīgā intelekta jaunuzņēmumā “A.I.Mergence”, kas nodarbojas ar inteliģentu autonomo robotu izstrādi mājokļu drošības uzlabošanai.
Hanana pasniedz lekcijas Parīzes jeb Sorbonas universitātē, kur nodarbojas arī ar mākslīgā intelekta pētniecību. Viņas pētījumi par mākslīgo intelektu, cilvēku un datoru mijiedarbību, sociālo robotiku, datorredzi, mašīnmācīšanos un afektīvo skaitļošanu publicēti vairākos starptautiski atzītos žurnālos, viņa uzstājusies dažādās konferencēs par sociālo robotiku un saprātīgo afektīvo skaitļošanu.
Hanana šobrīd arī pēta, kā blokķēdes tehnoloģija un mākslīgais intelekts varētu viens otru ietekmēt un papildināt.
Hanana 30. novembrī bija ieradusies Latvijā, lai uzstātos tehnoloģiju un dzīvesstila festivālā “Digital Freedom Festival”, un sniedza interviju “LA”.
Kas ir “Woman in AI”, ko kustība reprezentē?
Tā ir starptautiska organizācija, kuras mērķis ir mākslīgā intelekta nozarē uzlabot dzimumu vienlīdzību. Šobrīd kopumā tehnoloģiju nozarē strādā ļoti mazs procents sieviešu, bet vēl mazāk sieviešu strādā tieši mākslīgā intelekta sfērā – tikai 18%. Organizācijā strādājam pie tā, lai šo attiecību uzlabotu, to darām četros virzienos.
Pirmkārt, uzlabojot izglītību. Esam izveidojuši īpašu izglītojošo programmu “WAI2GO”, kurā apmācām sievietes un meitenes jau no ļoti agra vecuma. Organizējam, piemēram, dažādas darbnīcas, seminārus, vasaras nometnes, lai jauniešus iepazīstinātu ar mākslīgo intelektu un tā sniegtajām karjeras iespējām. Tāpat organizējam īpašas darbnīcas universitāšu studentēm un uzņēmumiem, kurās var trenēt un integrēt vairāk sieviešu savās mākslīgā intelekta komandās.
Otrkārt, organizējam “tīklošanās” pasākumus, kuros mudinām sievietes uzstāties, kļūt par īstām līderēm un paraugiem. Treškārt, sadarbībā ar vairākiem pētījumu centriem nodarbojamies ar pētniecību par aizspriedumiem un nevienlīdzību mākslīgā intelekta nozarē. Visbeidzot, rakstām blogus un dažādos citos veidos informējam par jaunumiem un jaunākajām tendencēm mākslīgā intelekta un citās IT nozarēs.
Cik būtiski ir mākslīgā intelekta nozarē un vispār IT sfērā iesaistīt sievietes? Ko sievietes var dot šai it kā vīrišķīgajai nozarei?
Mākslīgais intelekts ir multidisciplināra joma, kas nozīmē – lai izstrādātu produktus, kas izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģiju, nepieciešamas daudznozaru prasmes un dažādi skatījumi uz dzīvi un nozari. Paskatoties uz esošajiem mākslīgā intelekta risinājumiem, ir skaidri redzams, ka kulturālie aizspriedumi un stereotipi ir pārnesušies arī uz algoritmiem, kas šo mākslīgo intelektu darbina.
Pietiek paskatīties uz to, kā tādi gudrie asistenti kā “Siri”, “Alexa”, “Cortana” un “Google Home” atbild uz seksuāliem aizskārumiem. “Cortana” and “Google Home” atbild ar jokiem, bet “Siri” un “Alexa” sāk pat flirtēt. Tas parāda problēmas tehnoloģiju izstrādē.
Ļoti iespējams, ka šādu mākslīgā intelekta rīcību pamudinājuši tehnoloģiju izstrādātāji vīrieši, kuriem šādas atbildes likušās pieņemamas.
Tas nemainīsies, ja tehnoloģiju izstrādē nepiedalīsies daudzveidīgs darbaspēks. Tehnoloģiju kompānijas izstrādā produktus, kurus cilvēki izmanto ik dienu, tādā veidā ietekmējot ikviena cilvēka dzīves un pasaules uztveri – vai tas ir ētiski, ja kompānijas to dara, ignorējot pusi pasaules populācijas?
Vai sieviešu iesaiste IT sfērā varētu novērst arī esošo IT darbaspēka trūkuma problēmu?
Sievietes ne tikai var novērst šo problēmu, bet arī tehnoloģiju izstrādē ienākt ar savu skatījumu uz dzīvi un tehnoloģiju darbību, tādā veidā palīdzot izstrādāt daudz pilnīgākus produktus.
Kas ir nākamās lielās lietas mākslīgā intelekta nozarē? Kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē?
Runājot par mākslīgā intelekta risinājumiem, nākotne ir pilna ar visdažādākajām iespējamībām. Mākslīgais intelekts pārvērtīs pilnīgi visas industrijas, bet, manuprāt, visaizraujošākās lietas notiks saistībā ar cilvēkresursu kapitāla pilnveidošanu un attīstīšanu, cilvēka smadzeņu un datora savienošanu, mikro/bio čipiem, nanorobotiem, “smartdust” sistēmu un digitālajiem dvīņiem.
Kā, jūsuprāt, mākslīgais intelekts mainīs pasauli?
Mākslīgajam intelektam ir potenciāls uzlabot mūsu emocionālo, garīgo, intelektuālo, fizisko, profesionālo labsajūtu un dažādus sociālos aspektus.
Es mūs redzu pasaulē, kurā viss ir “gudrs” un kalpo mūsu labā. Vēl vairāk – mākslīgais intelekts mainīs mūsu cilvēces uztveri un dos iespēju mums citos veidos izpētīt pasauli, labāk izprast mūs pašus.
Vai pasaule ir gatava mākslīgajam intelektam un visām pārmaiņām, kuras tam sekos?
Pasaule šobrīd nav tam pilnīgi gatava, bet mēs noteikti dodamies tajā virzienā. Visām šīm diskusijām par mākslīgo intelektu ir tikai viens mērķis – mūs sagatavot pārmaiņām. Mēs – cilvēki – esam evolucionējošas būtnes, un man nav nekādu šaubu, ka mēs iemācīsimies sadzīvot ar mūsu pašu radītajām tehnoloģijām. Galu galā mēs iemācīsimies, kā ar tehnoloģijām dzīvot roku rokā, un nebūs nozīmes tam, cik tehnoloģijas būs sarežģītas. Tas būs izaicinoši, bet noteikti ne neiespējami!
Kā ar drošību, kad mākslīgais intelekts un roboti strādās roku rokā ar cilvēkiem? Holivudas filmu scenāriji nepiepildīsies?
Holivudas filmas ir tik pārspīlētas! To galvenā ideja ir, ka mākslīgā intelekta darbinātās ierīces un roboti attīstīsies paši, kļūs gudrāki par cilvēkiem un tiem uzbruks. Realitātē mašīnas dara un darīs to, ko mēs viņām iemācīsim. Tās pašu spēkiem nespēs izstrādāt emocijas un superspējas vai kļūt gudrākas. Mašīnu pirmais priekšnoteikums ir spēt izdarīt to, ko cilvēki būtu spējīgi izdarīt paši sev. Ja cilvēki nav spējīgi uzlabot paši sevi, kā cilvēki varēs izstrādāt mašīnu, kas to spēs? Neiespējami!
Arvien vairāk pasaules valstu strādā pie robotikas ieviešanas skolās – Igaunijā tas notiek, Latvijā arī ir pirmās iestrādes. Cik nozīmīgi ir bērniem jau agrā vecumā ņemties ar robotiem, saprast, kā tie strādā?
Manuprāt, robotika skolās ienestu jaunu dinamiku un mācīšanās pieredzi. Skolēniem šis priekšmets noteikti patiktu. Vēl vairāk – mākslīgais intelekts un robotika nākotnē spēlēs lielu lomu mācību procesā, palīdzot skolotājiem uzlabot mācību procesu. Pati esmu profesore un varu garantēt, ka lekcijas garumā uzturēt interesi studentos nav viegls uzdevums. Nemaz neņemot vērā to, ka katram studentam ir sava mācīšanās metode un pieeja vielas apguvei. Līdz ar to roboti un mākslīgā intelekta asistenti skolās, manuprāt, varētu krietni atvieglot skolotāju un profesoru ikdienu.
Iedomājieties robotu, kas atrastos skolas klasē vai lekcijā, novērotu skolēnus vai studentus un laika gaitā skolotājam vai profesoram nodrošinātu ziņojumu par katra studenta personību, uzvedību, iesaisti lekcijā vai stundā. Tas palīdzētu katram studentam nodrošināt personalizētu mācību procesu un uzlabotu mācību stratēģiju.
Robots pat varētu studentiem palīdzēt mācību procesā, uzlabojot studentu sniegumu utt.
Šis ir sapnis, kas būs realitāte – jau šobrīd šajā sfērā notiek dažādi pētījumi.
Kā vērtējat Latvijas paveikto IT, mākslīgā intelekta, jaunuzņēmumu jomā? Francijā par mums dzird?
Latvijā ir nesen radusies, bet strauji augoša jaunuzņēmumu nozare. Īpaši skaļi Latvija Eiropas mērogā sevi pieteikusi “fin tech”, e-komercijas un dronu jomās. Latvijā radušies vairāki ļoti interesanti jaunuzņēmumi, piemēram, “Sonarworks”, “Atlas Dynamics”, “DigiPulse”. Francijā zina par Latvijas jaunuzņēmumu sfēru, un lielā mērā par to jāpateicas tādām konferencēm kā “Digital Freedom Festival”, kuru apmeklē daudzi Francijas jaunuzņēmumi. No draugiem, kas festivālu apmeklēja pērn, dzirdēju, ka šis ir viens no labākajiem tehnoloģiju festivāliem Eiropā, un šis gads to apstiprināja. Iepazinos ar daudziem lieliskiem cilvēkiem un jau nevaru sagaidīt nākamo gadu.
