– Kāds ir pamatojums, ka trase virzās cauri lidostai un tālāk uz dienvidiem? 8
M. Riekstiņš: – Būs ātrāks braukšanas laiks nekā virzienā atpakaļ uz austrumiem un tad uz dienvidiem. Lidostai ir arī ieceres par reģionālo kravu sadales centru veidošanu. Mēs vēlamies, lai Rīga kļūtu par Āzijas kravu sadales centru Baltijas reģionā. Šīs kravas var uzkraut uz platformām un tālāk vest, kur vajadzīgs, apejot Rīgas centru. Nevienā plānā nav ietverts uzdevums, tomēr mēs paturam prātā Rīgas pausto nodomu nākotnē atteikties no kravu vešanas cauri galvaspilsētas centram un virzīt jaunās kravas Daugavas kreisajā krastā. Nākotnē šo trasi varētu šim mērķim izmantot, tomēr mēs patlaban to neplānojam. Diemžēl Mārupe atrodas vietā, kur šie jautājumi, ja ne šodien, tad rītdien būs jārisina. Nākotnē to darīt būs grūtāk nekā patlaban.
Vairāki mārupieši apšaubīja lidostas spēju 2032. gadā apkalpot 13 miljonus pasažieru (pērn 4,8 miljoni pasažieru) un lielo kravu pieaugumu, ko prognozēs paredz Satiksmes ministrija. Tika norādīts, ka labāks būtu ātrgaitas tramvajs no Rīgas. Plānotāji vērš uzmanību, ka tramvajs ir pilsētas transporta risinājums, tas nav ātrgaitas transports, jo apkalpo apkārtējās teritorijas, apstājas pieturās. Savukārt vilciens ir starppilsētu transports, ko var izmantot arī pilsētas vajadzībām. Tramvajs var būt kā labs papildinājums nevis alternatīva vilcienam, turklāt ar tramvaju aviokravas nepārvadāsi…
Vēlas sadarboties
Lai gan balsojumā plānotāju piedāvājumu noraidīja, tomēr pēc apspriešanas vairāki uzņēmēji vērsās pie trases projektētājiem ar aicinājumu tikties un sadarboties. Zemnieku saimniecības “Dardedzes – 1” īpašumu, kur darbojas ilgtermiņa nomnieki, novada komunālās saimniecības uzņēmumi, trase šķērso visos piedāvātajos variantos. “Mūs skar “ķīlis”, kur atrodas visi objekti, tostarp arī aptuveni par 1,5 miljoniem eiro pērn uzstādītā Latvijā ražotā unikālā būvgružu šķirošanas līnija. Mūs interesē, vai tā varēs darboties dzelzceļa aizsargjoslā, kāda būs vibrāciju un citu nosacījumu ietekme. Tāpat šķērsojuma koridorā atrodas par Eiropas Savienības fondu naudu izveidots atkritumu šķirošanas laukums un dažādu priekšmetu, tostarp grāmatu, apmaiņas namiņš. Nevēlamies gaidīt līdz pēdējam brīdim, tāpēc par sadarbības nosacījumiem ar plānotājiem interesējamies patlaban,” teic uzņēmuma pārstāve Klinta Priedenfelde.
Viedoklis
Neils Balgalis, “RB Latvija” eksperts: “Mārupe patlaban mēģina “ierakties ierakumos” visos iespējamos veidos, apšaubīt šā projekta svarīgumu. Es ļoti ceru, ka sarunās atradīsim racionālo graudu un paskatīsimies uz situāciju reālistiski. Stāsts par milzīgo ietekmi uz Mārupi ir jautājums par to, kā no lidostas pa trokšņu zonu aizbraukt pa dzelzceļu. Ja kaut ko ļoti nevēlas, tad var atgrūst, atteikties pilnīgi no visiem piedāvājumiem. Ne mums apšaubīt, kas apstiprināts Baltijas valstu līmenī. IVN nevērtē trases ekonomiskās puses, vērtē visu pārējo, tāpēc atbildēt uz jautājumiem par pašvaldības ekonomisko ieguvumu nav iespējams.”
