“Maxima” veikalos būs vēl vairāk bateriju un elektronikas konteineru 1
Lai veidotu zaļāku apkārtni un aicinātu cilvēkus rūpīgāk šķirot gan izlietoto iepakojumu, gan arī bīstamos un videi kaitīgos atkritumus, 156 Maxima veikalos visā Latvijā izvietoti īpaši “Latvijas Zaļā punkta” konteineri bateriju un mazās sadzīves elektronikas savākšanai.
29 “Maxima XX” un “Maxima XXX” formāta veikalos pieejami mazo elektroiekārtu un bateriju konteineri un 127 “Maxima X” veikalos izvietoti konteineri izlietotajām baterijām.
“Maxima Latvija” valdes locekle Kristīne Āboltiņa skaidro, ka “Maxima Latvija” pret vidi izturas atbildīgi un jau no 2011. gada sniedz iespēju cilvēkiem nodot gan nolietotās elektropreces, gan arī baterijas.
Regulāri atverot jaunus veikalus, uzņēmums nodrošina vēl plašākas iespējas rūpēties par apkārtējo vidi, samazinot iespēju šiem bīstamajiem atkritumiem nokļūt dabā.
“Šoruden esam paplašinājuši sadarbību ar uzticamo partneri “Latvijas Zaļais punkts” un turpmāk mūsu veikalos klientu ērtībai būs pieejamas tieši “Latvijas Zaļā punkta” tvertnes videi kaitīgo atkritumu savākšanai “ uzsver Āboltiņa.
AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis norāda, ka viens no “Latvijas Zaļā punkta” mērķiem ir panākt, lai ikkatram Latvijas iedzīvotājam būtu ērti pieejama visu veidu šķiroto un pārstrādājamo atkritumu nodošana.
Pieejamākai jākļūst arī videi kaitīgo atkritumu savākšanas sistēmai, tāpēc arvien tiek paplašināts vietu skaits, kur cilvēki var ērti nodot nolietotās mazās elektroiekārtas un baterijas
“Sadarbība ar “Maxima” un jaunu konteineru izvietošanai visos tīkla veikalos ir liels solis pretī šo mērķu sasniegšanai,” gandarījumu pauž Zakulis.
Baterijas satur videi un cilvēku veselībai bīstamas vielas, tāpēc tās ir atbilstoši jāuzglabā, jāsargā no bērniem un pēc izlietošanas tās nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem. Viena zemē nomesta pirkstiņbaterija rada augsnes piesārņojumu kvadrātmetra platībā, kas saglabājas apmēram 100 gadus.
Tomēr Latvijā pārstrādei nodotais bateriju daudzums sasniedz vien 19% jeb nepilnu piekto daļu no visa tirgū novietotā bateriju apjoma.
Arī mazajās sadzīves elektroiekārtās, kas ikdienā ir cilvēka palīgs – mobilajos telefonos, datoros, tosteros, elektriskajās tējkannās u.c. – slēpjas ievērojams daudzums vielu, kas ir toksiskas, ja tās tiek nepareizi apsaimniekotas un nonāk vidē.
Nolietoto elektroiekārtu un bateriju pārstrāde ir gan tīrākas vides faktors, gan arī ievērojams ieguldījums otrreiz pārstrādājamo resursu ieguvē un līdz ar to – dabas resursu taupīšanā.
Pārstrādes procesā baterijas tiek sasmalcinātas, pēc tam, karsējot augstā temperatūrā, sadalītas izejvielās, un sastāvdaļas tiek nodalītas un sašķirotas. No vienas tonnas bateriju pārstrādes procesā var atgūt 270 kg mangāna, 210 kg dzelzs, 160 kg cinka un 60 kg grafīta, ko var izmantot atkārtoti.
Atkārtoti izmantojami ir arī 85–90% elektroiekārtās iebūvēto materiālu, bet, piemēram, no televizoriem var atgūt līdz pat 97% sastāvdaļu.
Metāla daļas tiek pārkausētas, plastmasa – pārstrādāta granulās, no vadiem un mikroshēmām tiek atdalīti derīgie materiāli, stikls tiek sasmalcināts, bīstamie atkritumi – atbilstoši apsaimniekoti, bet tikai 5–10% no iekārtas nonāk sadzīves atkritumu poligonā.
“Latvijas Zaļais punkts” atgādina, ka elektroiekārtas jānodod neizjauktas, jo tās satur videi un cilvēkiem bīstamas vielas.
