Meistars Ļubka un gadatirgus 1
“Puika, papūt!”
Īsto dzelzs kalēja amata meistarību iegūst tikai ar gadiem, kad kalēja tehniskā varēšana kļuvusi automātiska un var pievērsties plastikas niansēm. Tā strādā Dzelzkalēju ģildes aristokrāts, Tautas daiļamata meistars Jānis Ļubka. Solīdais darba stāžs un meistarības līmenis viņu ļauj saukt par lielmeistaru.
Jānis Ļubka piedzima Ludzas rajona Nautrēnos. No vectēva, Mikitānu kalēja, viņš mantoja zelta rokas un no mātes, audējas, – čaklumu un gaumi. Bērnībā piedzīvotais Jāni uz mūžu saista ar kalēja smēdi kā aizraujošu cilvēka, uguns un metāla rotaļu. Viņš atceras, kā vectēvs puišelim smēdes karstumā palaikam uzsauc: “Puika, papūt!”
Juveliera darbu un metālliešanu Jānis apguva leģendārā Jāņa Sīkas vadītajā tautas studijā “Auseklis”. Strādāja ar dzelzi, misiņu, kaparu, bronzu un melhioru. Savu rokrakstu viņš izveidoja, studējot meistaru tradīcijas un lietojot paša radošos jauninājumus. Kļuvis par studijas “Zīle” vadītāju, viņš to novadīja gandrīz divdesmit gadus un piedalījās arī prestižajās Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādēs.
Zem Jāņa āmura tapa dažādi sadzīves priekšmeti – aproces, pulksteņi, puķu turētāji, pakaramie, pa reizei krēsli, smalki spoguļu ietvari un iespaidīgi svečturi. Vēlāk 90. gados sevišķi cieņā bija karoga turētāji un kamīna piederumi.
