Gunārs Nāgels: Mēs dzīvojam melu laikmetā. Diemžēl… 8
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēs dzīvojam melu laikmetā. Diemžēl. Mums krīt virsū lieli meli un mazi meli. Tradicionāli meli ir starptautisko attiecību sastāvdaļa. Kamēr viss paliek “džentlmeņa” līmenī, tad tā ir uzskatāma kā daļa no spēles. Bet ir citi meli ar tumšu nolūku un letālām sekām.
Staļins meloja par Somijas apdraudējumu Padomju Savienībai, lai attaisnotu uzbrukumu, kas iesāka Ziemas karu. Hitlers meloja par Polijas draudiem Vācijai, lai attaisnotu uzbrukumu, kas ievadīja Otro pasaules karu. Un tagad Putins melo par Ukrainas apdraudējumu Krievijai.
Melot jau var ikviens. Māksla ir nodrošināt, ka kāds ticēs meliem. Putina Krievija nav gluži totalitāra valsts, bet masu mediji ir lielā mērā “pieradināti” un tāpēc izplata prezidenta viedokli bez jebkādas kritiskas analīzes. Bet vai paši krievi visam ticēs?
Atcerēsimies padomju okupācijas gadus. Tad arī oficiālā prese stāstīja tikai valdībai labvēlīgas ziņas, bet cik daudzi patiešām ticēja visam teiktajam un rakstītajam?
Un kam mēs paši ticam? Vai ticam, ka Krievijas prezidents melo savai tautai un ka Ukraina negatavo uzbrukumu, kas būtu jāaptur, pirms tas sācies? Kāpēc mēs tā ticam?
Rietumu prese pārsvarā cenšas būt patiesa, un mēs mēdzam tai ticēt vairāk nekā Krievijas medijiem. Bet pēdējos gados notiek ļoti nopietni uzbrukumi gan masu mediju ticamībai, gan valsts un tās valdības ticamībai. Šiem uzbrukumiem meli ir spēcīgs ierocis.
Kovida pandēmija ir bijusi kā liels apmēslots lauks, kurā visur izdīgst meli. Daži uz šī pamata cenšas izsist politisko kapitālu, citi vienkārši nesaprotamu iemeslu dēļ melo un vēl melo. Un svēti apgalvo, ka ne viņi, bet gan citi melo.
Dažkārt var vienkārši un objektīvi atklāt melus – ja ir kāda īsta vēlme uzzināt patiesību. Citos gadījumos tas nav nemaz tik vienkārši. Daudziem nav ne mazākās intereses par ziņu patiesumu un to vienkārši sociālos medijos izplata tālāk. Meli ir zaudējuši sabiedrības nosodījumu.
Šajā melu mudžeklī beigās nesapratīsim, kam ticēt. Varbūt Ukraina patiešām gatavo nežēlīgu uzbrukumu Doņeckai. Varbūt Putins vispār pat nav teicis to, ko viņam pieraksta Rietumu ziņu mediji. “Dziļā viltojuma” (“Deep fake”) laikmetā nav nekāda māksla viltot video ierakstu un ielikt jebkādu tekstu citam mutē. Bez sava personīgā spiegu dienesta mēs nekad to droši nezināsim.
Ja pienāks brīdis, kad nezināsim, kam ticēt un kas ir patiesība, tad mēs kļūsim vēl vieglāk manipulējami. Mēs patiešām dzīvojam melu laikmetā.
