Aptauja: Kā vērtējat trešo Satversmes tiesas spriedumu sociālā nodrošinājuma lietā? 6
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs: “Jaunākais lēmums, kas arī tapis pēc tiesībsarga ierosinājuma, pasaka skaidri – trūcīgums noteikts par zemu, vidējais ienākumu līmenis, kādu nepārsniedzot persona vai ģimene atzīstama par trūcīgu, neatbilst Satversmei.
Un tikpat skaidri pateikts, ka līdzekļiem jābūt tādiem, lai persona spētu sev nodrošināt cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Lēmumu vērtēju pozitīvi, tiesībsarga argumentiem piekrītu.
Taču patiesībā viss pateikts diplomātiski, nenosakot konkrētu līmeni. Jo tā ir politiķu atbildība. Viņiem jālemj par pabalstu palielināšanu.”
Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs: “Ar to palielināšanu jābūt ļoti uzmanīgiem. Tā ir vienkārša aritmētika – starpībai starp minimālo algu un pabalstu ienākumu līmeni jābūt pietiekami lielai.
Kā vērtējat trešo Satversmes tiesas spriedumu sociālā nodrošinājuma lietā?
Bija tāds laiks, kad pabalstu saņēmēju skaits saruka, jo ar darbu varēja dzīvot labāk. Ja palielinājums būs straujš, daudzi izvēlēsies nestrādāt. Atkal vienkāršā aritmētika – kāpēc strādāt, ja var bez pūlēm tīri labi justies pabalstu dzīvē?
Ne jau pie mums vien, arī Rietumu bagātajās valstīs tā ir liela problēma, ka cilvēki jau paaudzēm izvēlas vieglāko ceļu. Mūsu novadā tam uzskatāms piemērs ir kāda ģimene, kas jau 14 gadus dzīvo pabalstu maizē. Protams, ir ģimenes, kurām ir tādi apstākļi, ka bez pabalstiem nekādi nevar iztikt, tām jāpalīdz, līdzekļiem jābūt lielākiem.”
Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Pārdomas raisa vārdi “lai radītu personai iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi”.
Daļai ir tieši otrādi – pabalstu palielinājums mudina nevis tikt ārā no bēdīgās dzīves, bet gan palikt tajā un samierināties. Lauku saimnieki ražas laikā nevar atrast palīgus, pat dažas dienas nevēlas strādāt.”
