– Informācija par kārtējām domstarpībām valdošajā koalīcijā nav retums, arī baumas par iespējamo valdības krišanu nerimst. Pēdējā laikā vairāk pārmetumu gan saņem Nacionālā apvienība, kamēr starp “Vienotību” un ZZS it kā valda uzticība. Kā jūs vērtējat šīs attiecības? 4
– Koalīcijā ir dažādi viedokļi, taču mēs noteikti neesam tie, kas to šūpo…
– Jūsu kolēģis Augusts Brigmanis pirms kāda laika paziņoja, ka koalīcijas līgums vairs nav spēkā. Tagad visiem ir brīvas rokas – vienošanās it kā ir, bet ievērot to nav spiesta lieta. Vai jāsaprot, ka tagad koalīcija pastāv uz tāda kā nerakstītu darījumu principa?
– Ja mēs detalizēti ejam cauri koalīcijas līgumam, protams, varēs atrast punktus, kas ir pārkāpti. Šajā ziņā Augustam Brigmanim taisnība. Bet tas nenozīmē, ka šie pārkāpumi ir tik būtiski, lai izjauktu koalīciju. Ikdienas darbā nekas nav mainījies – notiek koalīcijas sanāksmes, mēs apspriežam jautājumus, mēģinām vienoties par kopīgu pozīciju. Kā jau teicu, ZZS šajā ziņā ir pragmatiska.
– Jūs kopā ar “Vienotību” bloķējāt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā bija paredzēts apspriest jautājumu par Āfrikas bēgļiem. Vai neuzskatāt, ka šis jautājums tomēr ir pietiekami svarīgs, lai par to diskutētu parlamentā? Domāju, ka arī lielu daļu jūsu partijas vēlētāju tas satrauc.
– Manuprāt, šis jautājums interesē visus Latvijas iedzīvotājus. ZZS nostāja ir piesardzīga, lai nav tā, ka ar šo lēmumu mēs atveram maisam galu, kuru vēlāk vairs nevarēs aiztaisīt. Šai politikai ir jābūt ļoti pārdomātai un izsvērtai. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka lēmums tiek pieņemts Briselē un nevis pēc vienprātības principa, bet ar kvalificēto balsu vairākumu jeb divām trešdaļām no visām dalībvalstīm. Latvija var palikt mazākumā. Ja visas valstis saka, ka ir gatavas solidarizēties un iesaistīties šā jautājuma risināšanā, tad Latvija viena pati nevar pateikt “nē”. Mums ir jāmēģina panākt sev vēlamāko variantu, bet tādu, kur mums būtu sabiedrotie.
Ir jautājumi, kur arī Latvija gaida solidaritāti no Eiropas. Piemēram, mēs prasījām atbalstu piena nozarei, un ES to piešķīra. Tagad mēs atkal to esam lūguši, ņemot vērā, ka tirgus situācija nav radusies ekonomisku iemeslu dēļ, bet tam ir politiski cēloņi – Eiropas sankcijas un Krievijas atbildes embargo. Rezultātā cieš zemnieki. Ja ES līmenī ir bijis solidārs lēmums par sankcijām pret Krieviju, tad solidāri jācenšas atrisināt arī šo lēmumu radītās sekas. Taču, ja mēs atsakāmies būt solidāri, tad grūti to sagaidīt no citiem. Arī Eiropas Savienība ir kā komanda, kur dažādiem spēlētājiem jāsaskaņo dažādās intereses kopēju mērķu vārdā. Es to varbūt labāk saprotu, jo deviņus gadus esmu Briselē pārstāvējis Latvijas lauksaimniekus Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Iespītēšanās ne vienmēr ir labākā taktika. Ja tu esi kategoriski pret, tad ar tevi vispār nerunā.
Protams, ar bēgļu uzņemšanu ir saistīti dažādi jautājumi – kā šie cilvēki integrēsies. Mēs zinām, ka Eiropā ir daudz sliktu piemēru, kur ieceļotāji veido slēgtas kopienas, kur veidojas atsvešinātība, pat naidīga vide un terorisms. Mēs ar šīm problēmām vēl neesam saskārušies. Tāpat ir jautājums, cik lielus līdzekļus mēs tērēsim šo cilvēku uzņemšanai. Manuprāt, būtu jāizsver, lai te neveidojas negodīga situācija attiecībā pret mūsu pašu pilsoņiem. Tajā skaitā pensionāriem, kuri visu mūžu godīgi strādājuši, bet tagad saņem ļoti mazu pensiju. Un te ierodas kāds spēka pilns vīrietis, kurš, neko nedarot, saņems krietni lielāku pabalstu! Te ir jābūt samērīguma principam.
– Tieši tā, tāpēc jau nav saprotams, kāpēc ZZS pretojās šā jautājuma apspriešanai Saeimā, lai gan tagad būtu īstais laiks par to runāt.
– Es šaubos, vai opozīcijas rosināta Saeimas ārkārtas sēde ir labākā vieta, kur rast šīs atbildes. Tā nebūtu diskusija, bet vienkārši viedokļu paušana, ko daži izmantotu sava politiskā kapitāla veidošanai. Ko nozīmē pieprasījums premjerei? Nacionālā apvienība premjerei jautājumus var uzdot tiešā veidā – koalīcijas padomes sēdē.
